Opapā, sveikiņi strautiņi!
Vakar policisti gandrīz sastādīja protokolu par alķīša lietošanu nebārā vai nemājās. Lai gan mati man nebija mazgāti un saastēti kā tādam japāņu sumo cīkstonim (nu, just as always), un saģērbušās bijām kā normālie lauku āpsīši (jo redz atkal prasīja, vai ta mums ir tik gadiņu, ka varam pudeles tukšot), tomēr smaids uz lūpām, publiskā nožēla un piespiedu flirts glāba procesa neturpināšanas pasākumu. Svīt. Tomēr ir labi būt smukām.

Un tad par mūziku runājot. Dato Hudjadze dziesma Mahidji Var. Skaista smilšu māksla brīnišķīgas gruzīnu balādes pavadījumā. Spilgts piemērs, ka viss brīnumainais un apbrīnumanais nav kautkas sarežģīts vai samocīts. Tā klaviermūzika fonā tāda klasiski smieklīga, bet ar savu šarmiņu.