Velk pie zemes - gulēt, palasīt grāmatu, apsēsties, lasīt nokritušos ābolus, apsēsties uz soliņa, gaidīt krītošās lapas, ierušināties puķu dobē, noslaucīt putekļus, izcept pankūkas, paskatīties TV, aizbraukt sēņot, klausīties astoņdesmito gadu popmūziku. Visu to uzreiz un tagad. Bet ne jau sēdēt darbā... Labi, ka manas kolēģes (pēc kurām es īstenībā biju sailgojusies) šorīt man uzdāvināja palielu tējnīcu. Dzeru tēju, kurinu svečuguni, tēloju, ka aktīvi strādāju un meklēju astoņdesmito gadu radio staciju. Tikai ne radio skonto-pronto. Atradu kautkādu - tagad skan Bryan Adams, hi hi hi. Veca beka esmu! Vai arī - esi sveicināts rudens in ma hārt.
P.S. Puspaciņa jau tukša.