Sēžu ar kolēģi pie kanāla un pildam savus kuņģus ar pusdienu ēdienreizi, kad pienāk klāt vīriņš un prasa, vai negribam iedzert vīniņu. Taisnojamies, ka jāiet tak tūliņ uz darbu, kāda tad tur vīnošanās!? Viņš prasa, vai mēs strādājam nakts maiņās. Atbilde? Nu nē tač! Viņš paskatās pulkstenī un saka: "A čo ja ņe rabotaju sičas?" Eh ti, buharik!
Starp citu, kāpēc karstajā laikā man gribas ēst kā cūkai - to šito un vēl to arī. Šitmēn.

P.S. Ar basām kājām pa darbavietas grīdu pārvietojos... Ho ho ho.