dusmas ir uz sevis, uz situāciju, uz visu kopumā. ka nepārdomātas rīcības dēļ visas iepriekšējās nedēļas darbs un negulētās naktis būs jāatkārto.
man vienkārši ir tendence mēģināt neatkārtot kļūdas un nākamreiz paveikt labāk/citādāk un to es nevarētu citādāk kā vien ja nemēģinātu analizēt sevi un visus cēloņus.
es uzskatu,ka ja labi aizrokas līdz problēmas saknei, apzinās visu, var izskaust un izlabot daudz ko. šo saku arī pēc pieredzes.
es vienkārši nespēju eksistēt statiskā, nemainīgā vidē. un pārmaiņas, visa vecā atmešana un ieiešana pilnīgi jaunā sfērā, vidē, pašsaprotami prasa jaunu domāšanu, pārveidojumus.
cilvēki ir dažādi. palasot tavu cibu, neredzu tur neko, ar ko spētu rezonēties, tādēļ tavi ieteikumi neliekas man derīgi.