nesaprotu šo teikumu.
man ir lietas, kuras vēlos paveikt, bet lielākais šķērslis to īstenošanai esmu es, jo nespēju savaldīt savas dusmas. dzīvot nost-tas ir kā? nedomāt-saplūst ar masu, strādāt maximā par pārdevēju un brīvajā laikā sēdēt bārā ar tādiem pašiem neveiksminiekiem?
šobrīd ir runa par konkrētiem mērķiem, kur nepieciešams analītisks, racionāls, nosvērts prāts.