Lai kā es mēģinātu ar sevi strādāt un cik daudz apzināties, tomēr joprojām neizdodas likvidēt sevī tos emocionalitātes kritienus un pēkšņus spēka izsīkumus, kas rodas saskaroties ar neparedzētām, nevēlamām grūtībām. Par patiesu lietu izpratni un mainīšanos var runāt tikai tad, kad tu esi ne tikai savas jaunās pārdomas kaut kur uzrakstījis vai kādam pastāstījis, bet ja negaidītā, stresa pilnā situācijā esi spējis rīkoties atbilstoši saviem jaunajiem spriedumiem, nevis atkārtojot iepriekšējos modeļus, par kuriem pats sevi tik ļoti ienīsti un vēlies izskaust. Darbības. Visu vienmēr nosaka darbības.
Analizējot savu šodienas nekontrolēto attieksmi un emocijas situācijā, no kuras stabils cilvēks varētu iziet kā ieguvējs, jo risinājums bija, tikai to es apjautu pēc aiziešanas, es paklaiņoju apkārt pa ielām, mēģinot nomierināt tik ļoti saspringtos nervus. Iegāju grāmatnīcā, paņēmu pirmo psiholoģijas grāmatu, pēc nejaušības principa atvēru kādu lapusi un tur izlasīju tieši to, ar ko es cīnos lielāko daļu savas dzīves, tikai nebiju iedomājusies tieši tā noformulēt.

"Prasme izturēt jebkuru triecienu un nereaģēt ne uz kādiem uzbrukumiem liecina par milzīgu cilvēka iekšējo spēku. Ja kāds uzreiz emocionāli reaģē uz ārējiem uzbrukumiem, tas nozīmē, ka viņa enerģija tiek nemitīgi tērēta iekšējiem pārdzīvojumiem un tās pietrūkst ārējo darbu veikšanai. Šis indivīds ir vājš. Viņš nav līderis.
Tāpēc cilvēkus, kuri pilnībā kontrolē savas emocijas biežāk sastopam lieliskos birojos, savrupmājās vai radot projektus savās personīgajās studijās. Savukārt nervozi un emocionāli ļaudis pēc saspringtas darba dienas parasti pulcējas alus bāros vai komunālajos dzīvokļos, kur skaļi un ļoti dedzīgi apmainās viedokļiem par šo draņķīgo dzīvi."

Esmu nogurusi būt vāja. Es gribētu būt stipra.