Rutīnas simfonija
ritmiski klaviatūras taustiņu klikšķi, monotonā, apļveida kustībā galda virsmas skrāpēšana ar peli, vienmērīgi neizteiksmīgā datoru sanoņa, saspringtie, iespējams atbildīgus jautājumus risinošā prāta radītie skatieni (atbildīgi gan jau, bet ja tie jautājumi gadu no gada nemainās, mūžīgi ikdienu atkārtojas, bet atbildīgi pienākumi ir arī Maximas kasierei. vispār nospļauties par atbildību, ja nerodas jaunas domas. )
bet varbūt kāds šobrīd arī lūkojas uz mani, domās tāpat salīdzinot ar robotu. nē, šaubos, jo neviens neskatās apkārt, jo kāda no tā jēga. Visi apzinīgi strādā. kapēc es nestrādāju, bet blisinos apkārt?
Let's Dance :)