Mūzika: | David Bowie - Let's Dance |
Rutīnas simfonija
ritmiski
klaviatūras taustiņu klikšķi, monotonā, apļveida kustībā galda virsmas
skrāpēšana ar peli, vienmērīgi neizteiksmīgā datoru sanoņa, saspringtie,
iespējams atbildīgus jautājumus risinošā prāta radītie skatieni (atbildīgi gan
jau, bet ja tie jautājumi gadu no gada nemainās, mūžīgi ikdienu atkārtojas, bet
atbildīgi pienākumi ir arī Maximas kasierei. vispār nospļauties par atbildību,
ja nerodas jaunas domas. )
bet varbūt
kāds šobrīd arī lūkojas uz mani, domās tāpat salīdzinot ar robotu. nē, šaubos,
jo neviens neskatās apkārt, jo kāda no tā jēga. Visi apzinīgi strādā. kapēc es
nestrādāju, bet blisinos apkārt?
Let's Dance :)