tas, ka tu gribi izslēgt no diskusijas aksioloģiskus apsvērumus, mani padara nervozu, jo ir jāizvēlas, kā tieši atbildēt, nekļūstot rupjam un neizlaižot neko būtisku. tā kā es labāk tagad gribētu darīt kaut ko citu (ēst), mana atbilde visdrīzāk nesanāktu īpaši labvēlīga un vēlāk liktu justies vainīgam. tā arī nebūtu tik plaša, cik paģēr iesaistītās jomas, tāpēc tu nevarētu saprast to tā, kā es būtu iecerējis. pat šī metaanalīze droši vien neko nedos, pie tam man gribas ēst

labi, lai kā nebūtu, es dažos vārdos mēģināšu pateikt, kas tieši man nepatīk. es nepretendēju, ka mana kritika sanāks nekļūdīga, jo man visās šajās lomās labākajā gadījumā ir "hobiju ekspertīze", bet tāpat liekas, ka es redzu, kas nav pareizi

āķis ir tajā, ka jau pastāv argumentācijas teorija, aksioloģija ar ētiku un attiecīgās empīriskās zinātnes, kas sistemātiski risina iesaistītos jautājumus. ja tu saki, ka ir lietas, ko nav produktīvi iesaistīt diskusijā, jo tās noved pie strupceļa, tās daudz labāk definē argumentācijas teorija. ja tu saki, ka vērtības ir viena no šādām lietām, aksioloģija parāda, ka tā nav. ja tu saki, ka dzimstība rada problēmas, tas ir empīrisks jautājums un ir atbildams, skatoties uz faktiem. piemēram, vai tiešām, teiksim, Latvijā trūktu resursi kā ūdens un pārtika, ja dzimstība palielinātos līdz mirstības līmenim (jebšu būtu otrādi, un sekas sanāktu pozitīvas), un vai nav tā, ka vietās, kur augstāka dzimstība izraisa šādas problēmas, gadījumā šo dzimstību neizraisa sliktāka ekonomiskā situācija un nebūtu rodams labāks risinājums tās bremzēšanai par abortiem, u.t.jpr. ja tu sāc stāstīt, kā ir pareizi jāargumentē, tad vienkārši ņem to visu vērā, lai nesanāk stulbi

tagad ēst

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ok, mēģināšu atbildēt pa punktiem.

Es nevēlos izslēgt no diskusijas aksioloģiju (indeed, es gribētu redzēt, kā par ētiku var spriest, ignorējot vērtības). Es gluži vienkārši uzskatu, ka ir muļķīgi vērtības absolutizēt, t. i., reducēt diskusiju par abortu pieļaujamību uz strīdu par vienu konkrētu vērtību (dzīvību, tiesībām uz dzīvību). Tāpēc, piemēram, dzīvība kā vērtība nedrīkstētu (manuprāt) būt diskusijas pamatā; jāveido modelis, lai spriešanā tiktu iekļauts lielāks skaits vērtību un par tām tiktu runāts pēc iespējas konkrētāk, turklāt vērtības tiktu izvirzītas pēc apstākļiem. T. i., modeli, kura ietvaros jautā "Vai aborti pārkāpj cilvēku tiesības uz dzīvību?" (kas man šķiet gaužām ierobežoti, turklāt ar presupozīciju absolūtas vērtības formā), piedāvāju aizstāt ar "Vai aborti, par vērtībām izvirzot X, ir drīzāk pozitīvi vai negatīvi?". Vērtībām, kā redzams, ir ierādīta konkrēta vieta, taču netiek spriests vienas konkrētas vērtības ietvaros (kas man, atkārtošu, šķiet bezjēdzīgi).

Noteikti ir zinātnes, kas sistemātiskāk un labāk risina izvirzītos jautājumus, bet, pirmkārt, tas diez vai ir iemesls atteikties par šiem jautājumiem domāt, un, otrkārt, tas nenozīmē, ka mani apsvērumi ir nepareizi.

(Aksioloģiju es jau komentēju.)

Jā, par dzimstību: es neteicu, ka runāšu planētas (un sugas) līmenī tikai tukšas runāšanas pēc. Es specifiski norādīju, ka valsts, rases u. tml. līmeņi, kuros pie noteiktām vērtībām dzimstību var uztvert pozitīvi, mani sevišķi neinteresē. Tas, ka kaut kas neparādās lokāli, nenozīmē, ka tas neparādās, raugoties kopumā.

Par augstākas dzimstības iemesliem: arī tie mani šī argumenta ietvaros ne mazākajā mērā neinteresē (ja arī interesētu, es, protams, taču nekad neapgalvotu, ka pārapdzīvotības iemesls ir abortu neatļaušana, lol). Doma ir tāda, ka, lai kādi būtu iemesli, abortu atļaušana dzimstību var kaut kādā mērā samazināt. Galvenā ideja ir: man ne prātā nenāk apgalvot, ka aborti ir labākais veids, kā samazināt dzimstību, taču to atļaušana nozīmē atteikšanos no kretīniskās "augļošanās un vairošanās" pieejas, ka visiem par katru cenu pie katras izdevības jādzemdē, katra kaut attāli potenciāla cilvēka dzīvība ir svēta u. tml., un tas, lūk, man šķiet fundamentāli svarīgi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es atzīšos, ka tā arī neesmu izlasījis šo atbildi, jo tās izmērs man jau pateica priekšā, ka tā būs sarūgtinoša. pēc šī teikuma uzrakstīšanas es to tomēr izlasīju, un labāk nebūtu tā darījis, jo man samazinājās spēja atbildēt labvēlīgi

man vienalga, ko tu domā par šādām diagnozēm, bet es izdomāju tam, ar ko tu sirgsti (un es arī zināmā mērā) nosaukumu, neirotiskais akadēmisms. tā ir uzmācīga vēlme izteikties akadēmiski, kam par cēloni ir bailes no intuīcijas un "pūkainās" domāšanas. šīs bailes nav pilnībā neracionālas, jo ir ļoti labi iemesli uzskatīt, ka intuīcija un izplūdusī domāšana var būt un ir slikti, bet nekontrolētas tās noved pie nelasāmiem tekstiem un obskurantisma. akadēmiskajā stilā teikto vienkārši vajag rūpīgāk lasīt, lai pateiktu, ka tas ir nevis kaut kas īpaši precīzs, bet vienkārši muļķības "gudrākā" valodā

par pārējo, es varētu kaut ko atbildēt, bet man riebtos to darīt. ad hominem sniedz daudz lielāku gandarījumu. ja es arī atbildētu, tas būtu kaut kas par pompozitāti, ka cilvēks uzņemas skaidrot, kā pareizi būtu jāveic kāda diskusija, beigās vienkārši atkārtojot kaut kādus truismus (dzimstība radot problēmas). es atsakos justies vainīgs, ka necenšos stiprāk visu to nenoturēt par ekspromta muļķībām. redz, tu uzreiz ķeršoties pie "planētas līmeņa", jo "lokālie" tevi neinteresējot, un šis kaut kādā veidā nav "vispārējs apgalvojums bez konkrētas nozīmes", kādus "izteikt [tev šķiet] bezjēdzīgi", jo tu esi "specifiski norādījusi", kas tevi interesē, pat ja šī interese nav pamatota un patiesībā ir pretēja citiem apgalvojumiem. tas nekas, ka tu nevari zināt neko par "planētas līmeni", ja nesāc to aplūkot no atsevišķajiem konkrētajiem gadījumiem (kā to dara zinātnē, risinot konkrētas un pārvaldāmas problēmas)…

ai, jau par daudz aizrāvos. stulbu un neirotiski akadēmisku cilvēku tekstus tiešām ir pārāk pretīgi lasīt, es neesmu to pelnījis

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tiešām neticami, ka man kādreiz varēja šķist, ka ar tevi būtu vērts diskutēt.

(Reply to this) (Parent)