|
17. Dec 2008|02:52 |
Tad vēlreiz tomēr par to pašu.
Uzrakstīšu tikai aptuvenos vilcienos — lai būtu skaidra mana pieeja un galvenie apsvērumi.
Kā jau norādīju, izteikt vispārīgus apgalvojumus bez konkrētas nozīmes man šķiet bezjēdzīgi, turklāt šajā gadījumā arī nevajadzīgi. Atbilde uz jautājumu, vai izdarīt abortus ir vai nav pieņemami, ir stipri vien atkarīga no izraudzītās pieejas: par pamatu var izvēlēties skatījumu uz embriju (vai pat dzimumšūnām, kā dažbrīd gadās) kā uz potenciālu cilvēku, atbilstību kādiem noteiktiem reliģiskiem rakstiem, sociālos apstākļus ("valstij vajag iedzīvotājus", "pusaudži, kam dzimst bērni, nepabeidz skolu un vēlāk dzīvo zem nabadzības sliekšņa" utt.) u. tml. Manuprāt, izraudzītās pieejas bieži ir visai ierobežotas (pro-life/pro-choice būtībā koncentrējas attiecīgi uz embriju un uz sievieti). Es piedāvāju: pirmkārt, neformulēt vispārējus, sentenčveidīgus apgalvojumus, uz kuru pamata izdarīt spriedumus; otrkārt, apskatīt jautājumu dažādos līmeņos. Abstrakti to varētu formulēt šādi: kāda pozitīva vai negatīva ietekme abortu atļaušanai ir planētas līmenī/sugas līmenī/indivīda līmenī (ir iespējams izdalīt citus līmeņus, kas man nešķiet sevišķi nozīmīgi — sabiedrības, valsts, rases u. tml.; tas ir vērtību jautājums)? Īsāk: kurš variants nodrošina maksimālu labumu, nepārkāpjot indivīda tiesības?
Planētas līmenī: dzimstības pieauguma un vidējā dzīves ilguma palielināšanās ietekmē cilvēku sugas patērētais resursu daudzums un to patērēšanas veids apdraud citu dzīvnieku, augu u. tml. eksistenci un gan tieši, gan netieši veicina to izzušanu. Manuprāt, tas ir lielisks iemesls, lai nebūtu obligāti jādzemdē vismaz tajos gadījumos, kad sieviete to kaut kādu apstākļu dēļ nevēlas.
Sugas (tieši mūsu sugas) līmenī: tas pats. Cilvēku skaita pieaugums rada resursu problēmas arī pašiem cilvēkiem (ūdens, kvalitatīvas pārtikas u. tml. trūkums). Secinājums ir tāds pats.
Indivīda līmenī atsevišķi jāapskata sieviete un embrijs. Manuprāt, ir absurdi apgalvot, ka sievietei bērna iznēsāšana sagādā tikai „neērtības”; ja arī viņa pati bērnu nepatur, grūtniecība un dzemdības viņu ietekmē fizioloģiski, psiholoģiski un sociāli (ja grūtniecība noris pilnībā, to, visticamāk, ievēros visi radi/draugi/darba devēji u. tml.). Tāpat absurdi man liekas apgalvot, ka sieviete ir izdarījusi izvēli, stājoties seksuālās attiecībās. Seksualitāte nav "izvēle" tādā līmenī, kā to parasti sludina; tā ir bioloģiska pamatvajadzība. Protams, ir iespējams atturēties no konkrēta akta noteiktā brīdī, taču ilgtermiņā ir citādi.
Paliek tikai jautājums par embriju. Manuprāt, embriju nevar uzskatīt par patstāvīgu indivīdu, kamēr 1) viņš nevar pastāvēt neatkarīgi no konkrētas būtnes; 2) viņš nav kaut kādā ziņā nebioloģiski unikāls (jautājums par nebioloģisko unikalitāti ir gaužām sarežģīts; imho, šī unikalitāte, t. i., organisma kļūšana par indivīdu, palēnām rodas, sākot ar smadzeņu attīstību tādā līmenī, lai būtu iespējams runāt par uztveri un pieredzi — t. i., kad smadzenes var apstrādāt informāciju). Ja spēkā ir abi iepriekšminētie apstākļi, man nav šaubu, ka aborts būtu pieļaujams. |
|