es atzīšos, ka tā arī neesmu izlasījis šo atbildi, jo tās izmērs man jau pateica priekšā, ka tā būs sarūgtinoša. pēc šī teikuma uzrakstīšanas es to tomēr izlasīju, un labāk nebūtu tā darījis, jo man samazinājās spēja atbildēt labvēlīgi

man vienalga, ko tu domā par šādām diagnozēm, bet es izdomāju tam, ar ko tu sirgsti (un es arī zināmā mērā) nosaukumu, neirotiskais akadēmisms. tā ir uzmācīga vēlme izteikties akadēmiski, kam par cēloni ir bailes no intuīcijas un "pūkainās" domāšanas. šīs bailes nav pilnībā neracionālas, jo ir ļoti labi iemesli uzskatīt, ka intuīcija un izplūdusī domāšana var būt un ir slikti, bet nekontrolētas tās noved pie nelasāmiem tekstiem un obskurantisma. akadēmiskajā stilā teikto vienkārši vajag rūpīgāk lasīt, lai pateiktu, ka tas ir nevis kaut kas īpaši precīzs, bet vienkārši muļķības "gudrākā" valodā

par pārējo, es varētu kaut ko atbildēt, bet man riebtos to darīt. ad hominem sniedz daudz lielāku gandarījumu. ja es arī atbildētu, tas būtu kaut kas par pompozitāti, ka cilvēks uzņemas skaidrot, kā pareizi būtu jāveic kāda diskusija, beigās vienkārši atkārtojot kaut kādus truismus (dzimstība radot problēmas). es atsakos justies vainīgs, ka necenšos stiprāk visu to nenoturēt par ekspromta muļķībām. redz, tu uzreiz ķeršoties pie "planētas līmeņa", jo "lokālie" tevi neinteresējot, un šis kaut kādā veidā nav "vispārējs apgalvojums bez konkrētas nozīmes", kādus "izteikt [tev šķiet] bezjēdzīgi", jo tu esi "specifiski norādījusi", kas tevi interesē, pat ja šī interese nav pamatota un patiesībā ir pretēja citiem apgalvojumiem. tas nekas, ka tu nevari zināt neko par "planētas līmeni", ja nesāc to aplūkot no atsevišķajiem konkrētajiem gadījumiem (kā to dara zinātnē, risinot konkrētas un pārvaldāmas problēmas)…

ai, jau par daudz aizrāvos. stulbu un neirotiski akadēmisku cilvēku tekstus tiešām ir pārāk pretīgi lasīt, es neesmu to pelnījis

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tiešām neticami, ka man kādreiz varēja šķist, ka ar tevi būtu vērts diskutēt.

(Reply to this) (Parent)