tātad vakarnakt uzrakstījām pirmo ziņu angļu valodā... par to Serbijas džeku. reāli baidāmies, protams. jo, rakstot svešā valodā tu domā pavisam savādāk. nevis - ko tu gribi pateikt un kas svarīgāks un interesantāks, bet gan - kādus veiklus izteicienus tu zini tajā svešajā valodā. un tas protams nav "good drafting", valoda valda pār tevi nevis tu pār viņu

Par Serbijas džeku tikai gribēju piebilst ka viņš, lai arī reāli ir lūdzēja pozīcijā (Serbija NENORMĀLI grib tikt ES un visu laiku cer, ka viņai piedāvās, bet neviens nepiedāvā, jo tur ir tiešām baigie sūdi ar to Kosovu. iedomājies, gandrīz visas ES valstis (izņemot 5) atzīst, ka Kosova ir atsevišķa valsts, un pat kaut ko runā par Kosovas uzņemšanu ES, bet Serbija ir pateikusi, ka nekad dzīvē neatzīs Kosovu par valsti, kā gan šādas 2 valstis var būt vienā Savienībā?) tātad viņš, lai arī reāli ir lūdzēja pozīcijā, tomēr atļaujas reāli sapsihoties, kad viņam sāk pārmest par Kosovu, pasaka, ka Kosova ir bandīti un ko viņš tur var darīt, beigās pateikt, ka šis te Parlaments galu galā taču neko neizšķir Serbijas un ES jautājumā, un ka tas nebūs nekāds pasaules gals Serbijai pat ja 9.decembrī viņiem neko nepiedāvās, jo tā ir reāli kruta valsts un turpinās attīstīties pati savā labā. I mean, reāli sapsihojās! Trū emoušn! Es domāju, vai LV to kādreiz atļautos? visticamāk mūsējie nekad nav zinājuši tik labi angļu valodu lai viņā reāli sapsihotos.

Vēl šodien dienas kārtībā - Saharova balvas konference, kur mēs (banāni) esam atbildīgi par preses pusi - akreditāciju, materiāliem, sagaidīšanu, pavadīšanu, un intervijām ar tiem, kas runā tikai krievu valodā. kurā es jūtos kā uz plāna ledus. paldies Dievam gūgle izdara ļoti daudz, izrādās, pat pārvērš latīņu burtus kirilicā. 13.00 ar Agence Europe žurnālisti intervējam Žannu Ļitvinu no Белорусская ассоциация журналистов, un man ir jātulko ne tikai jautājumi bet arī atbildes. Paldies Dievam Aleksands Milienkevičs, no kura man visvairāk bail, *cieņas dēļ, protams, runā arī franciski.