Bībelē bija pastāvīgi tas Kristus dialogs ar farizejiem, kuri mēģināja novilkt izredzētās tautas robežas. un viņš visu laiku pauda kaut kādus tam laikam šokējošus uzskatus - ka nav svarīga tautība, labklājība un pat ja viņš atteiktos no savas mātes, tas tāpat viņā neko nemainītu (šo daļu katoļi palaiž garām - ka J.K. savu māti pārsvarā izmantoja kā līdzību nesvarīgajām saknēm)

un arī tas viņas brīžam kaitinoši taisnais mugurkauls un šķietamā lielība kļūst saprotama, jo viņa ir Atlantīdas nesošā sija.

labi, es saprotu, tā ir drusku fanātiska un romantiska perspektīva un mēs šeit runājam par cilvēku no miesas un asinīm. es padomāšu, kā nomierināties.