"Kaut kā jau jānovelk tas laiks līdz nāvei"
pateicoties vulkānam, aizbraucu ar kolēgiem uz Ķelni, apskatījos katedrāli (ar Ķelnes katedrāli man jau sen ir attiecības), nopirku kombinzonu un kleitu, pavadīju bezrūpīgu svētdienu parkā, socializējoties ar kolēgiem, dzerot šampanieti un ēdot olīves, kā arī noskatījos filmas "12 krēsli" (nebiju redzējusi) un "Hiroshima mon amour", abas neaizmirstami iespaidoja. Īpaši pirmā. Kauns teikt, bet skatījos 2 reizes, smējos un raudāju, un ne tikai Mironovs, arī Kisas personības sabrukums ir tikpat spilgts kā Gustava von Aschenbacha pārdzīvojumi Nāvē Venēcijā. Kā tas var būt.

- Vulkān, atdod man dzimteni un mīļoto.
- Tебе дать еще ключ от квартиры, где деньги лежат?