taisni_banani (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} taisni_banani) rakstīja,@ 2010-02-17 10:17:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
lasīšana
šajā nedēļas nogalē iešu uz Gaidot Godo Haymarketa teātrī, kur spēlēs vairāki izcili aktieri. tostarp arī dzīvā legenda Sers Aiens Makkellens.
http://www.youtube.com/watch?v=ktSU8As6
tādēļ nolēmu, ka beidzot ir jāizlasa. jā, līdz šim ar Beketa daiļradi nebiju iepazinusies it nemaz. Likās geniāli. Sagrāva visus manus aizspriedumus par absurda žanru, jo dziļi pieskārās saknēm. Līdz šim šķita, ka šajā žanrā nav iespējams uzrakstīt neko tādu, kas būtu interesanti mūsdienu cilvēkam, kas eksistences ironiju iezīž ar mātes pienu. Ļoti aizkustinošs un dziļš. un, galvenais, nevaru saprast, kā tas ir uzrakstīts, kādus ceļus gājušas Beketa domas, un es domāju, "nesaprast, kā to var uztaisīt" ir labas literatūras vai mākslas pazīme.
Bet tagad galvenais. Tajā dienā, kad gāju uz kino, redzēju Vladimiru un Estragonu, kas sēdēja divos smalkos krēslos, ko bija uz brīdi aizņēmušies no restorāna terases. Ārā, uz ielas, pie kino kasēm. un tagad klausieties, vladimirs baroja estragonu ar VISTAS KAULIEM kam klāt bija diezgan daudz gaļas, ņēma ārā vistu no zaļas bērnu kapuces un krāva viņam uz šķīvja. pats smējās, runājās ar sevi un spļaudījās. es uzskatu, ka tā bija zīme no debesīm.
šajā nedēļas nogalē iešu uz Gaidot Godo Haymarketa teātrī, kur spēlēs vairāki izcili aktieri. tostarp arī dzīvā legenda Sers Aiens Makkellens.
http://www.youtube.com/watch?v=ktSU8As6
tādēļ nolēmu, ka beidzot ir jāizlasa. jā, līdz šim ar Beketa daiļradi nebiju iepazinusies it nemaz. Likās geniāli. Sagrāva visus manus aizspriedumus par absurda žanru, jo dziļi pieskārās saknēm. Līdz šim šķita, ka šajā žanrā nav iespējams uzrakstīt neko tādu, kas būtu interesanti mūsdienu cilvēkam, kas eksistences ironiju iezīž ar mātes pienu. Ļoti aizkustinošs un dziļš. un, galvenais, nevaru saprast, kā tas ir uzrakstīts, kādus ceļus gājušas Beketa domas, un es domāju, "nesaprast, kā to var uztaisīt" ir labas literatūras vai mākslas pazīme.
Bet tagad galvenais. Tajā dienā, kad gāju uz kino, redzēju Vladimiru un Estragonu, kas sēdēja divos smalkos krēslos, ko bija uz brīdi aizņēmušies no restorāna terases. Ārā, uz ielas, pie kino kasēm. un tagad klausieties, vladimirs baroja estragonu ar VISTAS KAULIEM kam klāt bija diezgan daudz gaļas, ņēma ārā vistu no zaļas bērnu kapuces un krāva viņam uz šķīvja. pats smējās, runājās ar sevi un spļaudījās. es uzskatu, ka tā bija zīme no debesīm.
