Latvijā kādā trešajā dienā man pieķērās latvietis un atspējoja. šobrīd jūtu, ka viņš vēl mazliet ir manī. lai arī nav patīkami, tomēr - no dzimtenes. bija grūti, vīrusi jau vairs nav tādi kā senajās dienās, katrā žoklī vai locītavā sēž kāds maziņš ļaunuma perēklītis, kas to vien gaida kā sākt sāpēt, kad cilvēkam grūti. mēs arī vairs neesam tādi kā bērnu dienās, neguļam kā mazi mironīši satīti lakatiņos un halātiņos, līdz priekškars atkal paceļas, kur nu, ejam ārā un tēlojam pieaugušos, līdz nāve mūs šķir.