Nezinu, kāpēc neesmu šo izdarījusi līdz šim, bet, lai cik arī tas varbūt neliktos riebīgi, nākamajās mēnešreizēs izmantošu menstruālo piltuvi un visu sakrāto liešu iekšā burciņā, lai pēc tam izdzertu.

HAHAHHAHAHAHAHHA

Es nevarēju noturēties neuzrakstīt tādu riebīgu teikuma nobeigumu.

Īstenībā gribu izmērīt, cik ml no manis patiešām iztek, jo neticu, ka tā ir tikai trešdaļa krūzītes jeb 80 ml. Tā nu gribu savu sajūtu pārbaudīt.

Šajās reizēs bija vismaz trīs dienas, kad vienkārši gulēju gultā un nevarēju pakustēties, jo nebija spēka. Miegs tik dziļš un pretīgi nosvīdis kā drudža kratītajiem. Par murgiem arī nebiju sajūsmā: vienā pazaudēju suni, citā atgriezos universitātē pie visu laiku nemīļākajām istabas biedrēm, vēl citā atkal satiku tēti.

Sākumā arī, šķiet, īslaicīgi biju zaudējusi saprātu hormonu svārstību dēļ un nonācu kaut kādā paralēlajā pārjūtīguma universā, ar ko pēc pāris dienām vairs nejutu nekādas saistības.

Turklāt no jaunajām zālēm zibšņu vietā tagad ir vienkārši elektrificētu smadzeņu sajūta. Tā, it kā būtu zibšņi, tikai nepārtraukti, bez tā iesitiena, kā nemitīga, zema strāvas padeve. Ar iepriekšējām zālēm no zibšņiem varēja tikt vaļā, iedzerot pustableti vakarā: tad tas pusizvadīšanās periods vai kāviņutursauca pagarinājās/atjaunojās un atcelšanas zibšņi beidzās. Ar šīm zālem elektrības sajūta tikai palielinās ar zāļu devas palielināšanos. Droši vien laiks atkal norunāt vizīti pie ārsta, tikai jautājums, kad tai vēl sapelnīšu naudu.