...

Jau ceturtais vakars sāka lēnām pārtapt naktī, bet silentwings  vēl arvien sēdēja pie tā paša netulkojamā teksta. Fonā skanēja notrulinošs winamp playlistes un TV sajaukums (lai nejauktos visādas domas pa galvu par to, cik viss ir draņķīgi un vispār...), termiņi jau sen nokavēti, kafija ar labu dzīvības ūdens piedevu jau izdzerta, atstājot tikai nelabumu, ārā aiz loga mikrorajons vizuļoja jaukās, zeltainās laternu gaismiņās... (varbūt iedegt arī savu - tādu mazu, ko ielikt logā?). Nākamā diena... nu droši vien diez ko neatšķirsies no iepriekšējās. Vismaz, kā, iespējams, teiktu silentwings  sen neredzētā ekonomikas pamatu skolotāja, nebija nekāda loģiska pamatojuma tā domāt. Gara diena ar nebaudāmiem, bet steidzamiem darbiem un vakarā /naktī - laiks, lai piedzītu to, kas nokavēts. Nu tieši tā, kā piektdienas vakaram pieklājas. Ar jautrību un dziesmām. Ага. Un kaut kādiem lekciju materiāliem, kas kopēti, pārkopēti, bet vienalga nav kļuvuši baudāmi, kaut kādu papīra raibināšanu ar gudrām domām, no kurām silentwings  galva bija brīva, tik brīva... Un silentwings  domāja... jā, domāja, kāpēc viss tā.. What did I do wrong?  Tam jābūt kaut kam pašā koncepcijā, pašā programmatūrā... Tikai silentwings  zināšanas kibervārdošanas mākslā ne tuvu nebija pietiekamas, lai saprastu, kas tieši bija nepareizi. Un kur nu vēl ar viņu pašu. Ja neredzi durvis, pakāpies pāris soļus atpakaļ - atkal kāds gudrs naktstauriņš, kas reiz bija noplīvojis gar silentwings  laternu. "Nav tam jēgas, nu nav," prātā ienāca kas īsteni vieds. Un silentwings  pagrieza mūziku skaļāk.

...