silent wings ([info]sw) rakstīja,
@ 2011-07-23 02:13:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Entry tags:links, ruminations, self

The Optimism Bias
Vispār pirms dažiem mēnešiem žurnālā Time lasīju interesantu rakstiņu par to, ka optimisms cilvēkiem esot jau bioķīmiski ieprogrammēts, jo pretējā gadījumā viņi savā apziņā, ka "mēs visi mirsim", vienkārši nolaistu ķepiņas un zēģeli. Tā ieprogrammētā optimisma dēļ cilvēkīpatņiem esot tendence raudzīties uz daudziem nākotnes notikumiem ar gaišāku skatu, nekā objektīvi vajadzētu, piemēram, ar nepacietību gaidīt ceļojumus un tusiņus un sadomāties sazin ko, tādējādi ievērojami palēninot laika plūdumu līdz gaidītajam notikumam, kas pats par sevi bieži vien izrādās naturāla figņa. Ļauži ar vieglu depresiju savukārt uztverot nākotnes notikumus reālistiski un līdz ar to arī sagaidot apmēram to, ko gaidījuši ("citiem vārdiem sakot, ja nebūtu neirāla mehānisma, kas rada nepamatotu optimismu, visiem cilvēkiem, iespējams, būtu viegla depresija"), kamēr pavisam depresīvajiem esot raksturīgi sabiezināt nākotnes krāsas - tiem savukārt konstanti "paveicas", jo nākotnes notikumi izrādās galīgi ne tik ļauni, kā viņi prognozējuši.

Nu lūk, iepriekšējā ieraksta kontekstā kaut kā atcerējos to rakstu. Pagarš, bet tīri tā neko, varbūt kādam noder.



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]zvirbuleens
2011-07-23 11:28 (saite)
Tā jau tas varbūt ir.
Vienīgi tur nav īpaši skartas individuālās īpatnības - manuprāt, daļa cilvēku labāk jūtas un darbojas, kad ir optimistiski un pārliecināti par nākotni, bet daļa, iespējams, tad, kad redz nākotnes apdraudējumus (vienalga, īstus vai iedomātus) un gaida sliktāko.
There's nothing to do with it.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]sw
2011-07-24 16:50 (saite)
nu, raksta autori laikam neriskēja iztirzāt arī to, kā kurš darbojas, kad jūtas apdraudēts, jo tad tas raksts būtu bijis 2x garāks - arī pašreizējais garums is a nut to crack :)

man šķiet, tie, kas sāk drudžaini funkcionēt, kad gaida sliktāko, tomēr redz kādu iespēju ar darbošanos to sliktumu novērst. savukārt ar kaulaino, par kuru ir runa rakstā, ir kā ar lidošanu - gaisā vēl neviens nav palicis un, ja arī ir, tad par to vienalga zinās tikai NASA un militāristi. visi pārējie zina, ka nekāda drudžaina darbošanās tur īsti nelīdzēs.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]zvirbuleens
2011-07-24 17:29 (saite)
jā, protams. Drudžaini funkcionējošie, kas kaut ko arī novērš, ir labāk īstermiņā pielāgojušies. To jau dara daudzi, tikai ar dažādiem rezultātiem.

Vislabāk būtu krietna deva optimisma apvienojumā ar spēju adekvāti funkcionēt ekstremālos apstākļos.

Savukārt optimism bias reizēm rada vairāk kļūdu, kas to optimismu samazina. Tā arī var rasties "viegla depresija" :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]sw
2011-07-24 17:36 (saite)
heh :D

nu jā, arī mana pieredze rāda, ka tieši no šitiem optimistiem ("ai, tur jau nekā nav", "man sanāks, es Zinu, Kā", "kas gan slikts var notikt") agri vai vēlu atskan sulīgs "B*ĀĀĀ".

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?