Sev, pārlasīt, atcerēties
Galvenais, atcerēties, ka neko nav iespējams paturēt, un tam pat ir savi bonusi, jo arī labajā ir lietas, no kurām nogurst. Vienkārši jāturpina savs ceļš, maksimāli labi darot to, ko plānots darīt jau gadiem - sapņi, ieceres, visi tie daudzie kaleidoskopa fragmentiņi, kas veido vienotu dzīves bildi un rada sajūtu, ka lielos vilcienos un mazos vagonos viss ir kārtībā. Ja arī ceļā atkritīs kaut kas, kas paguvis pieaugt pie sirds, zaudējuma sajūta nebūs tik liela kā tad, kad putekļainā plauktā aizmirstībai nolikts viss Lielais Plāns. Nebūs pamata providencei sūdzēties, ka tā sūtījusi ceļā apstākļus, kas Salauzuši Visu Dzīvi. Vienmēr arī paliek iespēja, ka nekas no sirdij tuvā neatkritīs, jo vai tad nav tā, ka viss patiešām tuvais mūs ceļ un attīsta, un priecājas par mūsu attīstību? Tāpat kā mēs ceļam, attīstām un priecājamies.

Kampaņa "atrodam atkal sevi mazajā, dumjajā meitenē".