silent wings ([info]sw) rakstīja,
@ 2007-11-30 21:24:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Entry tags:ruminations

Kad paslīd kāja, tevi var noķert un var nenoķert. Pilna pasaule ar tādiem nenoĶertajiem, un katram no viņiem smadzenes ir saspiestas citādāk. Viņus ir ļoti interesanti pētīt, ja vien pētniekam ir imunitāte pret skarbumu un "sūtīšanu", uzmanības deficītu un stundām ilgu runāšanu, absolūtu vienaldzību vai paranojālu pieskatīšanu un citiem gļukiem, atkarīgiem no atdauzītā smadzeņu centra. Galvenais laikam ir saprast, kāpēc viņi ir tādi, neņemt ļaunā un nemēģināt viņus mainīt, jo tas, kas viņus ir mainījis, ir daudz stiprāks par tavu ietekmi. Tiktāl par murgojumiem.



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]sw
2007-11-30 23:20 (saite)
Jā. Un arī man ir bail, ka daudzus homēriskos smieklus nedzirdu vai nesaprotu, vai tās pašas nesaprašanas dēļ ļaunā ņemu. That's from the opposite camp.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]eerenpreiss
2007-12-01 00:09 (saite)
Tās ir bailes par sevi, ne par citiem. Šausmīga nevēlēšanās atzīt, ka tā, kā smejos es, var smīnēt pārāk daudzi. Tā būtu vai nu Cilvēciskā, vai Dievišķā komēdija, can't choose.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]sw
2007-12-01 01:09 (saite)
Vai arī nelāgā atzīšanās sev, ka arī es esmu no tiem, kuriem patiesībā pie kājas. Kam pozitīvais svars būtībā ir tāds pats.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?