Naktīs, kad man vajag mākslīgi izraisītu bezmiegu, dodos uz diennakts pārtikas veikalu. Tas ir savu 20 min gājiena attālumā, un ceļš ved pa pilnīgi tukšām, naksnīgām Mazās Pripetas ielām. Pareizāk, tur ir divi veikali, viens blakus naktsklubam, tur, kā reiz jau rakstīju, sīvo pudelēs ir iespējams iegādāties arī tumšajās stundās, tāpēc publika attiecīga. Otrs ir puslīdz pieklājīgs pārtikas veikals, kur naktīs vienmēr strādā viena un tā pati kasiere. Reizēm esmu padomājusi, kāpēc viņa to dara - varbūt viņu ar bodes vadītāju vieno kāda lojalitāte, kas sniedzas pāri darba līgumā atrunātajai, bet iespējams arī, ka tai sievietei vienmuļo dzīvi patīk īsināt, uzņemot mērenas adrenalīna devas. Zinu tādus, pati reiz līdzīgā darbā ņēmu gandrīz visas vēlo vakaru un nakts maiņas... un ne jau nu pirmā iemesla dēļ :>

Upd. Fantastiska, silta, smaržīga vasaras nakts. Atgādina vasaras sākumu :)
Visu ceļu pirms manis gāja kāds iededzis jaunēklis ar sudraba auskaru, šķiet, mēroja to gabalu vien tāpēc, lai nopirktu minerālūdens pudeli, arī viņam laikam tas minerālūdens bija vairāk iegansts nekā iemesls. Vēl kāds jaunēklis pastaigājās ar suni (tomēr interesants laiks pastaigām ar suni). Pie mājas atkritumu tvertnē klusiņām rakņājās bomzis, dīvainā kārtā ne vecs un ne ar bārdu noaudzis. Droši vien pa dienu ubago vai vienkārši kautrējas, citiem redzot, pa miskastēm lodāt.
Staigātu vēl, bet darbi, darbi...