Man pēdējā laikā ļoti veiksmīgi izdodas noreducēt gandrīz visas sajūtas uz egoismu. Justies sāpinātam ir egoistiski, jo patiesībā tu, cilvēk, satraucies par sevi. Just vainas apziņu par kādam citam nodarītām sāpēm arī ir egoistiski, jo visticamāk neapzināti rūpējies pats par savu clean record. Smīdināt citus ir egoistiski, mīlēt ir egoistiski, vēlēties palīdzēt ir egoistiski u.t.t., u.tjpr. Un šeit, manuprāt, ir tikai divas iespējas - attaisnot egoismu vai nejust neko.