silent wings ([info]sw) rakstīja,
@ 2007-06-07 12:03:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Entry tags:others, ruminations, self

Atcerējos kādu savu pasniedzēju. Viņa vienmēr vazājās apkārt neķemmētiem matiem, neizgulējusies, parasti vienās un tajās pašās drēbēs un ar tādu nogurušu tu-mani-ne-ar-ko-nepārsteigsi skatienu. Teica tieši to, ko domāja. Daudz man iemācīja. Piemēram, negribēt naktīs redzēt sapņus. Bet pirmām kārtām cinismu, sākumā pret citiem, taču tikai vēlāk sapratu, ka tas bija cinisms arī pret sevi, taisnīgās daļās. Tagad jūtos viņai pateicīga.



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]fanija
2007-06-07 12:44 (saite)
Es arī mēdzu teikt tieši, kaut arī saudzīgākos vārdus izvēloties, tomēr tas tāpat ir spējis izraisīt aizvainojumu un dusmas tajos, kuri nav gatavi dzirdēt par sevi neko, ko vien tie nevēlas dzirdēt. Tāpēc tagad cenšos turēties pie principa "tava saplīsusī zeķa nav mana darīšana, nu un kas, ka to neredzi".
Arī tieši pateikta doma paliek tikai viena cilvēka doma.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?