Appreciation thread
Man ļoti patīk Jāņa Krīvēna veidotie interviju cikli "Pēdējā pilīte" un "Pāļa bazars". Man šķiet, ka tradicionālie mediji, īpaši TV, ir intervijas padarījuši par gauži nebaudāmu žanru un šīs lipīgais reperis parāda to, cik šis žanrs ir inčīgs. Visi raidījumi šķiet tik ļoti nepiespiesti un viegli, mazliet silti. Protams, ka daudz kas atkarīgs no uzaicinātajiem cilvēkiem, bet pat tie, kas ir slaveni, vai kkur redzēti iepriekš parādās mazliet citā gaismā. Piemēram "Pāļa bazars" ar Baibu Sipenieci man likās ļoti aizraujošs - un, dievs mans liecinieks, es neesmu Baibas Sipenieces fans, bet intervijas bija ieskaitiem bagāta (t.sk. par LNT slēgšanu) un pat nepamanīju, kā pagāja stunda.

"Pēdējā pilīte" ar Rolandu Privertu bija ko vērta. Likās tik amazing, ka Latvijā ir tāds "Catch me if you can" tipa subjekts, kurš viegli un atklāti var sarunāties par dzīvi ārpus likuma labā latviešu valodā.
Un vēl raidījums ar Skuteli bija inčīgs, pārādot, kā cilvēki var viens otram nepiekrist teju nevienā jautājumā, bet tāpat noturēt aizraujošu sarunu. Un raidījums ar Prusax, kas tā normāli ļauj apzināties paaudžu šķirtni.

Es tikai gribēju teikt, ka man liekas dikti jauki. Mazliet atgādina Suņu būdu, bet bez visas tās tizlās necieņas pret sarunu biedru un nenormālā tukšās diršanas daudzuma.