#Kekers
Pieaugušie vispār neguļ pārāk saldi – pat tad ja miegs nav aiz noguruma vai ar varu izplēsts no darba darbiem, mājas darbiem vai plānotām rekreatīvām aktivitātēm, neatstāj sajūta, ka miegs paņemts uz dzīves rēķina. Cilvēks guļ, jo viņam nāk miegs un citādi nevar.

Bērni, lai arī guļ visai saldi, viņi ir vai nu tik mazi, ka neapzinās savas gulēšanas mieru, vai arī vēlākā vecumā ir kā izlādējušies telefoni, kas pakrituši turpat, kur beigusies enerģija. Miegs salds, bet tāpat tikai līdzeklis, lai pēc brīža varētu “piļīt apkārt”, kliegt, spēlēties un dzīvoties un smelt no dzīves grāpja.

Bet kaķis, ziniet, guļ vissaldāk. Labi apzinoties visas plašās kaķa iespējas dzīvoties, viņš izvēlas mērķtiecīgi gulēt. Kā jogas meistars, viņš rūpīgi izkopj dažādas gulēšanas tehnikas (kamolā, izstiepies, lodveida formā, sfinksas formā, ar paceltām ķepām) un lokācijas (saulē zem ceriņa, uz mašīnas pārsega, dīvānā, kurpju kastē, uz priekšnama paklājiņa). Tā nav bērna neapzināti saldā gulēšana, kaķis labi zina, ko nozīmē gulēt un ko nozīmē negulēt un izdara pārliecinātu izvēli par labu gulēšanai. Bet galvenais gulēšana ir nevis līdzeklis, bet pašmērķis – baudpilna, kondensēti salda un mērķtiecīga gulēšana, bez atvainošanās un kompromisiem vai pārlieku centīgas alternatīvo izmaksu vērtēšanas.