Man šķiet, ka cik dažāds ir lv hip-hops, tik dažādi ir tā klausītāji. Ir ļaudis, kas ar dažādu kvalitātes pakāpi, skaita seklas, lai arī brīžiem mazliet asprātīgas rindas par savu daily straglu (meitenēm, alu, rajonu) un ļaudis, kas klausās, un saka, ka ir labi vai o.k. Un ir ļaudis, kas skar visai dziļas tēmas, dažkārt šķiet gluži netīši, kā Fiņķis, vai ļoti apzināti un tieši, kā Ansis vai Edavārdi. Nu un attiecīgi klausītājs tāds, pats - ir kas meklē asprātīgāku rīmi, ir kas meklē pa rupjam vārdam, ir kas meklē lipīgu meldiņu un latviešu analogu rietumu hiphop popmūzikas repertuāram, un ir kas spēj novērtēt arī ko sarežģītāku.

Es ceru, ka tā ir - es ceru, ka cilvēks var iemācīties un darīt kaut ko labi, arī tad ja ne līdz galam saprot visas lietas. Nav jau ļoti svarīgi, bet es ceru, ka Mesas albuma liriskais saturs vienkārši atnāca pie Gacho, nevis viņš to tupa nopirka. Vienlaikus tik ļoti grūti tam noticēt.