Laikmetīgās kultūras kritika.

Nez Latvijas hip hop ļaudis paši raksta savus tekstus. Nu labi, pa lielam jau noteikti, ka jā. Bet man ir tik grūti iztēloties kā Gacho, var sarakstīt tekstus savam pēdējam albumam. Spriežot pēc intervijām un iepriekšējiem skaņdarbiem, man šķiet, ka "stampā grīdu" vai "houte couture" bija Gata intelektuālā apogeja, bet pēdējā relīze ir leģitīmi spēcīga, kas vedina uz pārdomām. Viens varbūt viņš izmanto ghost writeri(-us), bet tas variants ir neinteresants, un nav tālākas apspriešanas vērts.

Pieņemot, ka tekstu viņš saraksta pats, gribās domāt, ka nav jābūt gudrās skolās mācītam, vai vispār jābūt cik necik aptēstam (nu kaut vai tik daudz, lai neaicinātu kaimiņu uz dueli, vai nerakstītu "mans velo mani aiznes un kopi tik atskatās") lai uzrajstītu kaut ko labu un veiksmīgām atskaņām pilnu, simbolisku un sociāli aktuālu.

Otrs šāds fenomens ir Fiņķis, kur par spīti tam ka atstāj intelektuāli izaicināta vīra iespaidu, ir spējīgs uz asprātīgiem un apbrīnojami veiksmīgiem tekstiem.

Gtibās domāt, ka labu tekatu var ne tikai radīt tīri ar savu kapacitāti, bet aizgūt vai nojaust kādā metafiziskā līmenī. Šī ideja priecē daudz vairāk, kā ghoswriteru variants.

Gandrīz romantiski. Urbānais tīnis, kas apbružājies pa ballītēm un nopelnījis mazliet naudas apjauš laika skaudro plūdumu un pusapziņas stāvoklī pierakstījis par laika smiltīm un kapraci, kas neglābji atnāks.

Vēl jau es iespējams nenovērtēju Gaco intelektu pirms tam, vai atī pārvērtēju viņa pēdējo devumu. Bet man jau liekas, ka tiešām ir negaidīti labs.