Vēsturnieku vēlme ir saistībā ar adresātu. Ne jau tagad noliegt pagātni, un arī to, ka visos laikos atradīsies arī kas labs, bet oficiālā ārpolitiskā nostāja. Ārpus austruma bloka nevienu (sic) neinteresē detaļas, bet uztver vispārējo, novienkāršoto izziņu par vietu (valsti). Ja piemēram spānim vai whatever (diespas, ja vēl ārpus eiropas) saka former ussr country, tad viņa izziņa par LV, sākas ar izjukušo PSRS. Tātad maza atdalījusies (varbūt drosmīga un lepna, bet pofig), tagad bezsaimnieka kripatiņa. Pirms tā viņš neko nezina. Man piemēram par Čīli vai kādā citām smagas vēstures valstīm, nav nekāda priekšstata - ko bukletā iebaros, to uzzināšu un drīz aizmirsīšu. Jāvienojas par definīciju šim bukletam. Lūk.