Es piekrītu, ka taras ierobežojums, varbūt nav veiksmīgākais - minimum unit pricing būtu jēgpilnāks, jo iesistu pa visu lēto alkoholu un vienlaikus neaizskartu strādājošā cilvēka iespējas iekapāt, nevis tikai pa populārāko lētā alkohola sadaļu. Bet vienalga, cena ir viens no alkohola politikas pīlāriem.

Jautājums ir par konceptu, vai valstij ir jānodarbojas ar paternālu alkohola politiku vai nē. Es teiktu, ka nē, jo, lai jau paši cilvēki dzīvojas, bet sabiedrībā ir acīmredzams pieprasījums pēc alkohola politikas un paternālisma kopumā, tāpēc labāk izvēlēties cik necik jēgpilnākus instrumentus.

Par spīti tam, ka tiešām daudz izvēlēsies alkoholu pār citām dzīve nepieciešamām precēm, kopumā, cilvēki varēs iegādāties mazāk saldās dziriņas. Un ir pētījumi, kas parāda, ka arī lēta alkohola pieprasījums ir elastīgs. Tā teoretizējot ar no pirksta izzīstiem spriedumiem, es teiktu, ka tas visvairāk var atstāt pozitīvu ietekmi uz cilvēkiem, kuri vēl nav bezdarbnieki un vēl spēj piešķirt augstāku prioritāti nevis bamslim bet īres maksai, zobu pastai vai zobārsta apmeklējumam, nevis cilvēkiem, kas ir gatavi dzert odierīti.