izredzētā vīra sajūta ir tad, kad paskaties pulkstenī, tas rādā 23:59, taču neivenma to nesaki, tātad esi vienīgais, kurš zin, ka gads tūliņ aizvāksies. kopīgi nokavēts tātad. bet vai jaunais gads jāsvin jauna gada dēļ? nē, svinēšanas dēļ, latviešu draugu dēļ, wolfeier dēļ, mylo pēc, danas dēļ, nāves kokčas dēļ.

iemeslus grūti atrast, bet skaidrs, ka nonācām bovija koncertā, kur viņa skriešana triko ar milzu izgriezumu ieligst 2 stundu garumā, beigās viņš uzdzied šo to no "fashion", palecās gaisā, triko pārplīst, bovijs aizlec. kamēr viņš 2 stundas skrien, meitenes, kas ir pirmajās 50 rindās brutāli apmētā mākslinieku ar krūšturiem. apmēram tā, ka, sākoties otrajai stundai, nabags jau pieliecies pie zemes no smaguma.

kokčas jādzer visās istabās. arī vannā.

par visiem civlēkiem tāpat neizdosies iedzert, bet pavisam noteikti jāiedzer par latviešiem, kas ierodas saullēkta stundā, tā likdami aizdomāties par ātri skrienošu laiku.

2005. gada pirmais joks - mārvels dejo elitāro masturbdeju, chupakabra rādā tādu zīmi - \m/. kopā izskatā pilnīgi debili.

2005. gada otrais joks - ny garāmejot iesper guļošai erbei, sacīdams "tas par to!". un viss. nav jau par ko.

izstrādāts plāns, kā latvijā uz visvisādiem indie pasakumiem dabūt  daudz cilvēku. mašīnas un homoseksuālu publiku, neko citu, neko citu.

šamapanietis jādzer vakarā? naktī? un no rīta arī!

pretīgākais, ko man var pateikt 1. janvāra rītā - laimīgu jauno gadu!

pavisam noteikti viena no skaistākajām lietām, kas notiek pirmajos janvāros - lūgumu "nodziedi kādu bovija dziesmu!" nevis izpilda tā, kā to nāktos darīt, bet gan ļeganu vakaru piepilda ar daudzām dziesmām. un ne tikai bovija. jā, jā, latviešu draugi, es jau sen biju pelnījusi kādu padziedāšanu.

nu latviešu draugi, man patīk ar jums vadīt kopā stundas!