brālis ir nozadzis puslitra tējai piemēroto sietu

tamparam, 80% pamošanās notikusi. apsolītais brauciens pie radinieces milk arīdzan notikusi.

patīk skatīties uz nervoziem cilvēkiem, ja pati esmu mierīga. tas tomēr lieku reizi liek sapriecāties par savu reizēm igaunisko pasaules uztveri. vēl man patīk izmantot miljonāra papildiespēju "zvans draugam". sevišķi, ja sazvanāmais draugs atrodas metra attālumā. zvans draugam tomēr ir un paliek zvans, nevis plika konsultācija. vēl forša lieta ir blokflautu stāsti, bovija stāsti un visi tie, kas izveļas no manis monopola, ģeogrāfijas spēles un visvisādu ceļojumu laikā.

un kurš man pateiks, ko nozīmē karstvīna trauka dibenā atrasta atslēga, ja šo atslēgu neiviens no klātesošajiem nav redzējis? gluži nopietns jautājums! un atbilde "ķēma atslēga-esat ķēmā-vēl viens trauks" tomēr šoreiz nav īstā. ja nu vienīgi pēdējā atbildes sadaļa.

 ja kāds mēģina iestāstīt, ka divpadsmitos naktī uz vidzemes šosejas nav iespējams nostopēt nevienu mašīnu, ha, netici! var gan. (vai ne?) un, ja kāds mēģina iestāstīt, ka divpadsmitos kaut ko nostopēt ir vieglāk nekā vienos, tamdēļ jāpasteidzās ar vīnu, kas tavā glāzē, arī netici! labāk paskaties pukstenī un secini, ak ir jau divi, tamdēļ nekur nav jāsteidzas. un vēl ticējums - ja kādā vientulīgā ieskrietuvē būsi pēdējais klients, tad vietējā lauku kapella parūpēsies par tavu nokļūšanu mājās.

apzinos, ka nebūšu oriģināla, bet tomēr - pilnīgi slapjas kājas nav pats labākais, kas ar tevi var notikt laika posmā no 6:15 līdz 8:23 mājupceļā.

pamodos, saņēmu ko līdzīgu uzslavām no tēva par manu veselīgo miegu. sadomāju vārīt zupu, bet - fuck - atcerējos, ka esmu kulināriskā nulle.