nenoliedzami milzu nozīme ir tam, kādu dziesmu izvēlos ceļam uz skolu (tas ir tas nestabilais, ar slikto redzi un reizēm ar neizprotamu virzienu). tā kā no rītiem ķermenis ir sevišķi debils, tas seko ritmam. kājas kustās ritmā, rokas kustās arī ritmā, sirds kustās ritmā, nieres kustās arī ritmā. fuck, šodienas dziesma bija pārāk ātra. tāda, ka ierodos skolā pilnīgi aizelsusies un atkal jau funkcionēt nespējīga (bērniņ, neej uz skolu ar blur - bank holiday uz ausīm!).

"peli, es tev atsūtīšu piektdienas bildes, tu tur lieliski izskaties!" - nu nepatīk man šitos dzirdēt. un redzēt arī nē drošvien.

tā arī nesapratu, kas esmu vairāk dīdžejs vai bārmenis (vai kas esmu labāks/vislabākais).

mana māja ir uz TO pusi. tagad to apzinos.