ir mīkstie un ir nemīkstie. ir pierunājamie un nepierunājamie. ir foršie. tā nu tiku pie viena nemīksta, (ļoti ātri) pierunājama un forša tēla un tiku līdz savai šīs dienas vislabākajai vietai pasaulē.

nonākot līdz jūras galam, secinājām, ka abi esam cilvēki ar sliktām tumsonīgajām redzēm, tamdēļ nācās darboties ar tausti. jāāāā...(lasīt kd balsī) to, ka mols galīgi applūdis, nākas secināt pēc ūdens invāzijas apavos. piejūrasbūšanas periods sanāk rekordīss, jo gluži vienkārši ne vella neredzam. taču minūtēs neslēpjās visādi pukkelpop sapņi, 2004. un 2005. gada neatšķiršanas šarmi, atziņas, ka deivids bovijs ir viss/visur, pasmiekliņi par astrālo ceļotāju pulciņu, miedziņi autobusos.

ja pirms trim mēnešiem man kāds (nevis kāda, līviņ) būtu teicis, ka kāds var runāt TIK daudz, es neticētu.