straupis allaž bijis slavemn ar savu dziemsu tekstu improvizētspēju. jau sen esmu pārliecinājusies, ka visai uzjautrinoši klausīties viņa mazliet greizajos jau dzirdēto dziemsu vārdiņos (piemini i love you cos i have to make/break everything i see!), taču vakar vakarā mani deviņdesmitprocentīgi viņš spēja uzjautrināt (un pareizi darīja, jo pats bija sadumsojis) ar vēl ne reizi nedzirdētu dziesmu tekstu uz vietas izdomāšanu. vakardienas hits it kā iz brigādes Luna daiļrades - there`s a glass on a table. take it if you`re able. able...valuable. if you`re valuable. ja nu kāds vakardien nodevās, iepsējams - skaistākajam - raidījumam, kas klausāms LV radiostacijās, tad skaidrs, ka nekā tāda un pat līdzīga tur nebija..

un beidzot, beidzot man tika ilgi, ilgi, ilgi gaidītā ziņa no mārvela - esmu mājās! no tādiem priekiem pat shity avīzes raksts uzrakstās neticami ātri un pat mazāk murgaini, nekā plānots. šveices stāsti, rīgas stāsti, smadzeņu staricinājumu stāsti (lai kur mēs abi atrastos, smadzeņu satricinājumi - vai nu abiem vai nevienam. šoreiz - pirmais variants) šveices alus un šveices šokolāde. tā kā tagad esmu mierīga, galīgi priecīga un no viegli aizkaitināmās kuces manī vairs nav ne miņas.

še tev! (lasīt daniellas rokrakstā!)