Pavasarī man radās doma iestāties Kultūras akadēmijā un nomācīties tur 4 gadus, lai varētu uzrakstīt grāmatu par meitenēm, kas mācās Kultūras akadēmijā (viena tāda reiz aizmuka no mūsu dzīvokļa Faro pēc pirmās sarunas ar mani). Bet, tā kā 4 gadus negribētos simtprocentīgi papist, tomēr to domu atmetu vismaz uz kādu laiku, jo vienīgā specialitāte, no kuras arī es varētu kaut ko iegūt (bakalaurs Polijas iekarošanā, protams), nākamreiz atdzims uz Latvijas simtgadi.
Tomēr grāmatai virzos tuvāk, jo rīt uzstāšos Kultūras akadēmijas konferencē. Tā kā man ir neatbilstoša izglītība un citas sliktas īpašības, nolēmu, ka vismaz jāuzvelk zeķbikses ar Monu Lizu. Lai tak redz, ka es esmu kultūras cilvēks. Tad varēšu rakstīt tajā grāmatā, ka manas attiecības ar šo mācību iestādi sākās konferencē. Kaut gan nē. Laikam vienreiz spēlēju diseni tur izlaidumā. Kaut gan varbūt tā bija Āgenskalna Valsts ģimnāzija.