Katru reizi, kad strādāju kopā ar Cirvi M., viņš mani pārsteidz.

Pirmdien, kad strādājām kopā, prasīju viņam, kad būs nākamā reize, kad viņš labenē strādās kopā ar mani. Tas ir svarīgs jautājums ar svarīgu atbildi, jo, balstoties uz to, man ir jāizdomā, ko un kad darīsim, un kad būs kaut kādi rezultāti. Man vislabāk patiktu, ja viņš nenāktu nekad, bet, ja viņš nāk, tad man ir viņam jādod darbs. Šis saka, ka strādās ar mani trešdien (šodien). Es uzreiz izstāstu, ka tādā gadījumā trešdien mums kopīgi jāveic uzdevums 1, uzdevums 2 un uzdevums 3. Arī uzreiz pasaku, ka, ja es strādātu viena, tad veiktu tikai 1 un 2, bet, tā kā būsim abi, varēsim paspēt visus 3. Tas starā, jo viņam patīk uzdevums 3.

Mana darba vadītāja nekad nesaka, ka rezultātiem jābūt tad un tad, bet vienmēr prasa man, kad būs gatavi, un atbildi pieņem par labu esam. Manas atbildes tiek uzskatītas par labām, jo spēju pateikt rezultātu laiku ar vienas stundas precizitāti (pirms manis vidējā rezultātu paredzēšanas precizitāte ir bijusi 2 dienas). Un, ja es pasaku, ka būs tad un tad, tad tiek pieņemts, ka tā arī būs.

Šodien aizeju uz labeni. Jau ķeros pie uzdevuma 1. Pēc dažām minūtēm uzrodas Cirvis (saukt kādu par Cirvi, bet rakstīt to ar lielo burtu - tas ir oksimorons). Es viņam saku, lai nemīž par to, ka tagad daru uzdevumu 1, jo šodien, kā solīts, būs arī viņa mīļotais uzdevums 3. Tas saka: "Vo, super!" Palēnām arī iesāku uzdevumu 2 un 3.

Tad viņš kādu laiku norunā ar vienu kolēģi par to, kā labāk taisīt tabulas. Ok, tas ir svarīgi, un tabulu jautājumiem ir jābūt izrunātiem, un pēc tam var ķerties pie 1., 2. un 3. uzdevuma. Bet Cirvis paņem savu datoru un iziet no labenes. Man ir tāds neliels wtf, bet ok, lai tā būtu - moš kaut kāds mazs darbiņš jāpaveic un tūliņ būs atpakaļ. Taisnība - drīz ir atpakaļ, un es viņam prasu, vai viņš šodien grasās strādāt ar mani vispār, vai tikai rakstīt savu darbu. Un viņš saka: "Šodien rakstīšu darbu, laboratorijā nestrādāšu." Un tas nekas, ka pirmdien teica, ka šodien rukās. Un tas nekas, ka īsu mirklīti iepriekš, kad atgādināju, kādi šodien uzdevumi, viņš neiedomājās pateikt, ka šodien tomēr nevarēs. Tas nekas, ka šajā mirklī biju iesākusi jau visus 3 darbus (jo redzēju, ka viņš ir ieradies). Tas nekas, ka biju pateikusi, ka rezultāti būs šodien.

Pirms mans dārgais asistents brauca prom, viņš man iemācīja, kā pareizi žņaugt. Un labenē ir pilns ar vielām, kas izraisa sāpes. Šos divus faktus saliekot kopā, nolēmu, ka labāk būs, ja Cirvis tūliņ pat nozudīs no manām acīm: "Ārā. Lasies ārā," es sacīju. Viņš arī aizgāja.
Pēc piecām stundām viņš atgriezās un ar prieku balsī sauca: "Hey! What`s up?!" Tajā mirklī es biju pakārusies darbos, bet tomēr atradu 2 sekundes laika, lai pateiktu: "Es teicu - lasies ārā!"