Sevišķi interesanta dzīve ir cilvēkiem ar sliktu redzi. Vienu vakaru nācu ārā no piemājas veikala, un cauri tumsai redzēju, ka pretī soļo Gī ar kaut kādiem citiem džekiem. Gī bija tas džeks, kurš vispār ir mīļa saulīte, ja neskaita to vienu reizi, kad dusmās man no rokām izrāva aliņu un aizsvieda to prom (to viņš vēl aizvien sev nespēj piedot, jo tā ir necieņa pret alkoholiskajiem dzērieniem). Man somā bija daži aliņi, tāpēc, pat nesasveicinoties, uzreiz sacīju, lai tikai saglabā mieru, jo man somā ir pāris pudeles, un es negribu, lai viņš tās aizsviež prom. Paskatījos uz viņa draugiem - tie izskatījās ļoti apjukuši. Pasmējos pie sevis pats par viņu neizpratni, un tad paskatījos uz Gī. Tas nebija viņš. Tādā pustumsā biju sajaukusi un uzrunājusi kaut kādu pilnīgi svešu džeku. Mani pārņēma šausmas. Tādas šausmas, ka pat nevarēju šim kungam paskaidrot, ka esmu kaut ko sajaukusi. Tā vietā es pēc ilga klusuma brīža tikai pateicu: "Yes." Tad es apcirtos otrādi un pazudu miglā.