Jauno gadu es sagaidīju priecīgs, bet nakts vidū man sāka viss pieriebties, jo atklāju, ka mans mīļākais dzēriens ir ūdens un viss pārējais šķebina. Šķebināja tie ļaudis, kas nāca un savas mantas krāmēja uz mana galda. Visvairāk tomēr patika pēdējās 2 stundas, kuras pavadīju ar Aig.Suk., ar kuru pēdējoreiz bijām tikušies pirms 7 gadiem, bet uzskatījām par svarīgu izrunāties kā tādiem veciem čomiem. Svarīgi, ka viņš atceras, ka mēs iepazināmies pie Toma, bet es atceros, ka iepazināmies Liepājā. Par vienu gan spējām vienoties - kaut kur un kaut kad tas ir noticis, turklāt pirmais, ko esmu pateikusi, ir bijis tas, ka viņām ir smukas bedrītes. Neatceros, bet izskatās pēc manis.

Iepriekšējo gadu es sagaidīju laimīgs, pavadīju laimīgs, un vēl aizvien tiem ļaudīm, kas man prasa, vai esmu laimīgs cilvēks, pārliecinoši varu atbildēt, ka jā. Pērn padzīvoju Portugālē, kur man bija daudz ciemiņu, Brazīlijā un Vācijā, kas pats par sevi nav nekāds laimes cēlonis, drīzāk otrādi, jo man besī būt ārzemēs, jo tur es nevaru būt kungs un ķēniņš un man jābūt atkarīgam no citiem cilvēkiem, un es nevaru pilnībā kontrolēt situāciju. Kādu laiku dzīvoju vienā pilsētā ar Žoelu (pusi no šī laika arī vienā mājoklī), kas bija lieliski. Ieguvu vairāk traumu nekā parasti gada laikā, kā arī gandrīz nositos. Sāku štukot, ko darīšu, kad beigšu mācīties. Iepazinos ar vairākiem nepiedodami krutiem džekiem. Novedām Texxxtus līdz stāvoklim, kad mums nāk klāt sveši cilvēki un teic labus vārdus. Svinīgi atvadījos no radiožurnālistikas un sāku rakstīt kaut kur, kur par to dod piķi. Vispār 2014.gads būs tāds, ka pēc tam viss būs citādi, jo martā pārcelšos uz Poliju pilnīgi viens, un man pat nebūs kaut kādu kursabiedru, ar kuriem tur būtu jāiepazīstas. Tas ir nenormāli interesanti. Un rudenī beidzot kā kārtīgs cilvēks varēšu dzīvot Latvijā un darīt lietas. Tas jau ir tik tuvu, ka es sevišķi neskumstu par to, ka Latvijas brīvdienas ir tik īsas, jo es taču tik un tā te drīz dzīvošu. Šajās brīvdienās es tā arī nepaspēju ieēst to pīrāgu ar Elīnu Kursīti, bet kāda starpība? Es tāpat drīz būšu atpakaļ.

Es zinu, ka Sandra Mētra apvainosies, ja neuzrakstīšu atskaiti par 2013.gadu. Nu, arī tas, ka tādā gadījumā nedabūšu ES līdzfinansējumu dzīvei.

Gada aizkustinājums - kad Bricis 8:57 Latvijas Radio tiešajā ēterā publiski atvainojās par to, ka jau Pļavniekus ar Purvciemu. Un pēc tam uzlika Braiena Adamsa "Please Forgive Me".
Gada scēna - Kad Žoels nokavēja mūsu izbraukšanu uz Seviļju, jo bija piedzēries, izslēdzis telefonu un neatnācis pie manis iepriekšēja naktī. Kad viņš beidzot ieradās, biju tik dusmīgs, ka trīcošu balsi pateicu, ka nevēlos ar viņu runāt un aizgāju prom (no savām mājām). Gaidīdams mani atpakaļ, viņš ielīda manā skaipā, lai manam brālim paprasītu, ko darīt, ja es esmu tik dusmīgs.
Gada iepazīšanās - nezinu, neesmu izlēmis.
Gada brokastis - pirmās brokastis ar Žoelu uz mana Faro balkona dienā, kad viņš uz dažiem pārvācās dzīvot man blakus.
Gada grāmata - Pētera Pūrīša "Kõknesis". Pofig, ka iznākusi jau sen.
Gada pālis - tas, pēc kura mēnesi meklēju džeku, kas mani aizvedis mājās.
Gada cīņa - mans sitiens ar kulaku pa muti kādam džekam, kurš man uz ielas mēģināja ļoti fiziski uzmākties. Viņš nezināja, ka pirms 10 stundām biju noskatījusies filmu ar Dolfu Lundgrēnu galvenajā lomā.
Gada mācības - kā Žoels mācīja man braukt. Apdzīvotā vietā. Ieraugot pretī braucošu mašīnu, ne tikai aizvēru acis, bet arī aizgriezu galvu.
Gada prasme - beidzot iemācījos ar šķiltavu atvērt aliņu. Tam cieši uz pēdām seko spēja shēmot.
Gada veiksme - kritiens no klints, pēc kura ne tikai izdzīvoju, bet vispār neguvu nekādas nopietnas traumas. Mazliet jūtos kā Eliots Smits.
Gada sliktākā pašsajūta - naktī pēc iepazīšanās ar J.Lik., kad nopietni apsvēru domu, ka viņš varētu būt mani saindējis
Gada rutīna - katru vakaru rīkot balles Žoela pludmales mājā
Gada glītākais džeks - Reinis Sējāns. Iespēju pārpsēt nav.
Gada lolojums - Texxxti.
Gada cilvēks - Anete Konste.
Gada deja - mans un Igora flamenko izgājiens Seviļjā
Gada filma - Die Hard 2
Gada regress attiecībās - otro gadu pēc kārtas ar Kārli D. Domāju, ka ar to pietiks
Gada progress attiecībās - ar Gonzalo
Gada muļķošanās - pimpju zīmēšana uz sienām un spēlēšanās ar ugunsdzēšamos aparātu pēdējā ballē Ķīlē.
Gada ilgakā raudāšana - no laimes par to, ka beidzot braucu no Latīņamerikas uz Latviju