Apmēram pēc nedēļas man beigsies Brazīlijas kursi, kas nozīmē, ka man būs 3 nedēļas, lai kaut kur paceļotu, un tagad es nezinu, ko darīt, jo nezinu, ar ko un kā braukt. Gadsimtiem ilgi bijām plānojuši, ka Dario vilksies šurp no savas Kolumbija, lai pavadītu ar mani visnotaļ jautru laiku dažādās čuhņās. Tas bija labs plāns, jo negribu ceļot ar kurseņiem, bet viena arī negribu, jo mana dzīvība nepārtraukti karājas mata galā, tāpēc būtu nepieciešams kāds, kurš rūpētos par to, lai vismaz tas mats būtu labs. Taču plāni izjuka, jo notika kas neticams - Dario atrada darbu. Būšot striptīza dejotājs Kolumbijas vides ministrijā. Es neticu, ka kādam varētu būt labi ieteikumi, bet tomēr, ja kāds var ieteikt kaut ko foršu netālu no Rio, San Paulu, Vitorijas, droši to var darīt. Mani interesē čuhņas un palikt dzīvai.
Vakar ar kurseņiem bijām samērā spirituālā ekskursijā uz melnu upi. Tā ir melna, jo iztek no elles. Programmas vadītājs Luišs, protams, tikšanos nokavēja pusstundu, tapēc biju dusmīgs un pat nepacēlu galvu, lai padotu labudienu. Pēc kādas stundas viņš piegāja man klāt, un, prasot, kā tad mana rētiņa, nošķūrēja nost manus matus no rētas vietas un, īsu mirkli to apskatot, vērtēja: "Sexy. Very sexy." Tā kā mūsu domas šājā jautājumā sakrita, nesāku strostēt uzreiz, bet pēc pusstundas, kad bijām aprunājušies par to, kurš pasniedzējs te ir bijis vispārliecinošākais lohs. Pēc tam nodevu rāmus uguņus par kavēto un kārtējo reizi aizliedzu taisnoties, jo regulārai kavēšanai nekad nav attaisnojuma. Aizliedzu arī arī smaidīt.
Dabas sniegtās veltes (skati) bija skaistas, bet ikreiz, kad pajautāju, vai tas ir ahujennāk nekā Latvijā, sapratu, ka nav. Labi, stulbs salīdzinājums. Viena mirklī bijām kaut kādā klints augšā. Nu, pabijām, pabijām, man panika, un es gāju prom. Visvairāk man apnika nevis klints, bet kurseņi, kas visu laiku vāvuļo un vāvuļo kaut kādas naivas, bezjēdzīgas glupības un viens otram māj ar galvu. Kad biju prom, ķīniešu beibe sastinga, ka secināja, ka manis tur vairs nav, toties manas kurpes ir paša klints malā...Ņemot vērā manas nesenās attiecības ar klintīm, nevar neko pārmest. Mazliet vēlāk gan kāds viņu esot informējis, ka esot redzējis, kā Elīna aiziet prom. Svarīgākais tajā visā ir fakts, ka pa klintīm torčīju plikām kājām. Tas ir ļoti profesionāli.
Šodien secināju, ka kopš 10.jūnija, kad te ierados, esmu uzņēmusi precīzi 23 bildes, puse no tām ir visādi ārstu slēdzieni un nosūtījumi. Piedāvāju Jums apskatīt vienu no saviem Antona Korbina attēliem. Bildē ir iekļauta daba: pa labi ir melnā upe, kas līdz okeānam nedavelk, jo tagad ir ziema (t.i. - bezlietus sezona). Ar melnu esmu apvilkusi blusu, kas, kad pievelk tuvāk, izskatās pēc melna paliela kaķa. Jums kādreiz kaut kāds parastais mjau-mjau māju kaķis ir teicis, ka tagad ies paskriet pa pludmali? Protams ne. Tāpēc domāju, ka bildē ir redzams, kā mums (viņiem) uzglūn puma.