3 idioti
vakar vakarā nosūtīju mētrai e-pastu ar informāciju, ka vakarā iesim ar žoelu demolēt kaut kādu māju, tā kā, ja ilgi neparādos sociālajos tīklos, tas nozīmē, ka esmu ķurķī. tā kā mētra rubī fiziku un filozofiju, tad viņa spēja aprēķināt, cik laika mums ar ž būs nepieciešams, lai vēl drusku pačilotu un lai nokļūtu attiecīgaja vietā. savu prasmi precīzi aprēķināt šo laiku viņa izmantoja nelietīgos nolūkos un izsauca miličus. jo nebija tā, ka ieradāmies un miliči jau bija tur, nebija arī tā, ka ieradāmies un pēc minūtes klāt bija miliči, bija tā, ka ieradāmies ar mentu eskortu, tātad precīzi vienā laikā. ja es zinātu mētras laika skolotāja e-pastu, aizrakstītu viņam, lai liek desmitnieku. ja es zinātu mētras kanta skolotāja e-pastu, tad aizrakstītu, lai izmet no skolas, jo kantam tas nepatiktu.
tā kā menti mums traucēja, tad devāmies pie superdario, kuram bija pāris pustukšas pudeles, bet vairs nebija rieksta, ko biju aizmirsusi tur uz dīvāna dienu iepriekš. pa ceļam paziņoju, ka kaut kāpēc žoels ir krutāks par rokiju balboa, par ko viņš bija lepns ka pāvs, jo, kā zināms, rokijs balboa vispār ir mans vīrieša ideāls. iestiprinājāmies ar superdario un devāmies pastaigā, līdzi paņemot tukšās pudeles, divas krāsas tūbiņas, kā arī ugunsdzēšamo aparātu, ja nu kas. dažas stundas iepriekš man ž teica, ka tagad ir pieaugušais, jo pēc drēbju izžāvēšanas tās mēdz arī salocīt. es sacīju, ka diemžēl vēl nevaru sacīt, ka es būtu pieaugušais. to pierādīju, ieliecot uz ielas atrastos iepirkuma ratiņos un pavēlot džekiem mani tagad vizināt. tas bija ļoti kruti - viņi mani grieza riņķī un stumdīja no viena rokām uz otra rokām. saprotams, tas beidzās ar manu izkrišanu no ratiem. tad sapratām, ka visiem jābūt kvitiem, tapēc arī džekiem bija jālien ratos un tur jāpaliek līdz pirmajam kritienam. kad visi bija izkrituši, ž vienkārši sāka bļaut kā king konga un lučiāno pavaroti hibrīds, pacēla ratus gaisā un iesvieda tos krūmos. kad filma "jackass 3" bija uzņemta, ž paziņoja, ka tagad dosies mājās un prasīja, ko es. es, protams, sacīju, ka palikšu pie viņa. ž pagriezās pret superdario, uzsita pa plecu, iešņauca kokaīnu, nodzēsa cigāru, iepisa visīti un teica viņam: "piedod, vecīt. viņas izvēle." superdario sāka raudāt, mēs ar tukšo pudeli izsitām viņa istabas logu, un ž mani veda mājās tik psihi, ka likās, ka viņš, nevis es ir atsitis galvu pret ietvi, krītot ārā no ratiem.
žoels man ir jēzus vietā. tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka es viņu baigi dievinātu, nē. viņš man stāstīja, ka videnē esot daudz skrējis, klausoties arcade fire pirmo albumu. un tas ir skaidrs, ka pie dziesmas "in the backseat" var skriet tikai pa ūdens virsmu.