taa kaa niiderlandee ir kaut kads kambodzas internets, tad shii ir jau otraa reize, kad rakstu par vakarnakti, lai besiigos briizhos (tatad - tad, kad esmu arpus universitates) varetu palasit un papriecaties.
mana iepazishanas ar rub bija planota ar koncertu, pompu, timpaniem un klunkuriem, bet dazas stundas pirms tam sanjemu zvanu no edzina: "plani ir mainijusies. varbut ejam, nu, dzert?" es neesmu nekada pirmsmenstruala sindroma mocita jauna meita, taapeec daudz arii nelauzos, jo tapat bija skaidrs - lai kadi timpani butu saakuma, beigtos tas tik un taa ar shmigu. dzeki mani savaca un edzins pieraadijaa, ka var izdarit neiespejamo - kaut aaraa bija pilniigakais ziemeljpols, vins pazinjoja, ka brauksim vel uz kaut kadiem ziemeljiem. kad nonaacaam tur ar praami riiga-stokholma-riiga, edzins iedarbinaja mana geografa prata kritisko rezhiimu - es neticeeju, ka piecaas minuutees sasniegsim juuru. veelaak izraadiijaas, ka vins ir domaajis piecpadsmit minuutes un nevis juru, bet kaut kau chuhnju. peec chetrdesmit minuuteem nokluvaam adrijas juuraa. varbut arii melnajaa vai azovas, vai naaves, bet skaidrs bija viens - tas bija tik taalu, ka taa tochna vairs nevareeja buut ziemljuura.
nonaakushi perfektaa pornofilmu meenesgaismaa, atkorkjeejaam viinu ar tetrapakas taniiniem un saakaam iepazities ar rub, kursh no muusu grupas jau sen ir izmests. izteicu ceriibu, ka liit vareetu arii nesaakt, un tieshi mirklii, kad edzins saciija, ka nu jau vairs tocna neliis, protams, no debesiim saaka gaazties kaut kaada huinja, kas nebija ne lietus, ne krusa, bet kaut kads sho abu radinieks. "peec 200 metriem ir autobusa pietura ar jumtu!" muus kaardinaaja edzins. protams, shajaa mirklii, bija saaksusies veetra "katja" un 200 metrus braucaam apmeram vienu stundu. man, protams, bija jaabrauc pa priekshu, lai var redzet, kaa es ielidoju uudenii. kaut gan - kads veel tur redzet, ja bija pilniga tumsa un arii pornofilmu meenesgaisma bija pazudusi?
protams, mirklii, kad kaa taadi norveegjijas lashi (tatad slapji un auksti, bet smalki) nokljuvaam zem pieturas jumta, paarstaaja liit. taa paslaveejaam briniskjigo niderlandes klimatu, kursh mums abiem ar edzu reali trauce macities, jo tada saulite, tada saulite, un pieversamies dveseliskaam lietam. esam patrioti, taapeec daliijaamies savaas miljakajaas patriotiskajaas dziesmas. mana ir "zibsni zvaigznes aiz daugavas", bet edzinam - taa dziesma, kurai nevar atcereties nedz vardus, nedz tematiku, bet melodija ir shada: "na na na na na nananana na."
sestdienas nakti edzins ar krasatulju zigmundu veica dzilji filozofisku diskusiju par to, vai labak apzinaties, ka esi idiots, vai labak tomer domat, ka esi kruts. so vertigo sarunu es patraucu ar savu praktisko ierosinajumu iet pachurat. tapat rub vakar, kad daliijaamies patriotiskajaas dziesmaas, ierosinaaaja, ka jaabrauc maajaas, jo nu jau ir paraak karsts un mums var aizdegties mati. lieki piebilst, ka vinja ierosinaajums diezgan ilgi tika ignoreets.
kad tomer grasijamies doties maajaas, jau zinaajaam, ka uz edzina "5 minuutes" aakji nav jauzkjeras. kaut gan - lidmashina sho attaalumu nolidotu trijaas minutes, bet tas jaunais kosmosa kugjis, kas lido ar aatrumu pusotra 11 kilometru sekundee - pusotraa sekundee. bet sho abu tranporta lidzeklu mums nebija, tapec posiijaam kartee, lai atrastu labaako celju uz maajaam. kaut ari sestdien kaada meitene mums prasiija, kur mes dzivojam, mes tomer nedzivojam kopaa (bet attieciibas ir nopietnas, jo vakar edza aizdeva man savu jaku mirkli, kad vienigais, ko vareju veikt ar savam shmotkaam, bija piedalishanas slapjo prikidu konkursaa). teoreetiski musu merkjis bija atrast labu celju katram uz savaam maajaam. patiesiibaa vieniigais, kas mekleeja, bija rub. kad vins prasiija, kur es dzivoju, iebakstiiju kartee punktu, kas bija gana nevietaa, lai nekas mums nesanaktu pa celjam. taja mirkli musu konstruktivo, bet nekam nederigo sarunu partrauca edzins: "nu un?"