un viņdien - piektdien - es normāli arī sacepos. un, tā kā es sveistenē rakstu vai nu par pāli vai cepšanos, bet pēdējos divos ierakstos ir bijis pālis un draugi, tad šoreiz par cepšanos. piektdienas rītā sāku domāt par cīņu ar vējdzirnavām un izgāzos kā veca govs, ķiterī pavaicājot, no kurienes radies šis teiciens un vai to kāds ir mēģinājis darīt. jautājums guva neredzētu atsaucību. cilvēki teica, ka tas taču ir bijis "dons kihots" vai arī, ka tas ir bijis "dons kihots, stulbā daune, kā to var nezināt!?". tā nu reiz ir, ka man daiļliteratūra lielākoties nepatīk. ir trīs grāmatas, kas ir zajebis, bet tas arī viss. bet nez no kurienes ir izrauts, ka pamatīgi robi literatūras klasikas zināšanās pierāda to, ka cilvēks ir lohs, bet, piemēram skābes un bāzes neatšķiršana skaitās "man neinteresē/nepadodas ķīmija".arī nezināt ņūtona likumus ir "fizika nav mans lauciņš". bet, bļaģ, nezināt kaut kādu tupaku, kurš kāvās ar vējdzirnavām - tas ir daunisms. karoče - ko man darīt?