es šonedēļ biju aberdīnā, kur iemīlējos. tikko uzrakstīju stāstu par džeku, uzkārās internets un viss uzsprāga, bet es uzrakstīšu vēlreiz, jo, kā minēju iepriekš, esmu iemīlējusies.

manā dzīvē ir pienācis tas cienījamais vecums, kad visi džeki, ko satieku, atgādina jau zināmu džeku atraugas. mētra un armands man bija rezervējuši semu. wtf - ko tieši man darīt ar sešpadmit gadu vecu mārvelu?! džeimijs bija cienījams kungs, jo atgādināja danielu - dzīvo pālī, bet akadēmiski skoro pa labi, pa kreisi. un mihai ir jaunais pols. un tā nav nekāda pola atrauga, bet gan jaunais līmenis. 

ar mihai iepazinos stanstedas parkā. viņš nejauši saskrējās ar mētru, un mētra, mēģinādama izlikties par pieklājīgu, mūs iepazīstināja. parasti, paspiežot roku, skatos tieši acīs vai cieši starp kājām, bet, uzmetot skatienu, kas nebija garāks par mani pašu, sapratu, ka es nevaru paskatīties šim cilvēkam acīs, jo esmu iemīlējusies un nokautrējusies, tāpēc ātri vien pievērsos pētījumam "stanstedas parka koku galotņu un koku stumbru skaita salīdzinājums". mihai ir sīks gnomiks. es vasaras olimpiskajās spēlēs piedalos lēcienu trīscīņā (augstlēkšana, tāllēkšana, lēkšana uz ecēšām), mihai startē fizikas disciplīnā un pelna zeltus. jebkurš normāls cilvēks, man tagad pieliktu padeni, lai es sasistu rožu, jo saprotams būtu padoms ar tiem fiziķiem likties mierā, bet šoreiz tas ir fizikas ģēnijs-potheds, kam patīk būt pālī. mihai ir vēl trauslāks miegs nekā man. cik zinu, tā ir viena no iemīlēšanās pazīmēm.

mihai ir ļoti romantisks džeks. viņam ir tik bijušo draudzeņu, cik narkotikas viņš ir nomēģinājis - kaut kādas 5. ar visām viņam ir ļoti labas attiecības, kas ir gaišs rādītājs. mihai ir ļoti romantisks džeks. viņš māk uztaisīt sniega aparātu, aizsūtīt meitenei vēstuli, ka, ja rīt snigs, tad Tu dabūsi princi zirgā, tad viņš piestellē aparātu pie meitenes loga un sāk snidzināt. meitene, protams, apmīžas. ne velti pieminēju zirgus - mihai ir no rumānijas, kur viss notiek ar zirgiem, piemēram, valsts ārlietu ministre ir mēļa ķēve. mihai vecāki ir itāļi un viņš sava ļaunā drauga bravissimo iespaidā grib sev nopirkt itālijas pilsonību, jo tad dod lētākas picas. mēģināšu atrunāt, jo rumānija ir indie un tur vienreiz maikls džeksons sajauca, kur atrodas, un pateica pūlim: "hello, bratislava!" viņš, protams, atradās bukarestē, uzkāpis uz smagākās mājas pasaulē. un man, kā zināms, patīk mājas.

mihai ir ļoti laba humora izjūta, jo viņš mācās aberdīnā, un lielbritānijā mācās vai nu duraki, vai arī cilvēki ar ļoti labu humora izjūtu. tā kā viņš ir gudrākais zēns rumānijā, tad viņam piedāvāja lielāko stipendiju valsts vēsturē, bet viņš parādīja pliku pimpi un patrieca visus nahuj.

vienu vakaru bijām viesībās pie mihai. kamēr viņš bija izgājis, kaut kāds kverplis nolēja viņa laptopu ar šmigu. šādās situācijās stulbie briti nerīkojas, viņi pat nesāk klaigāt, ka apliets laptops, viņi sāk applaudēt un uguņot. līdz ar to es, kas sēdēja otrā istabas galā, nezināju, ka kaut kas ir apliets. ja zinātu, rīkotos kā parasti šādās situācijās - novilktu kleitu un momentā visu saslaucītu. tad viņš ienāktu istabā, novilktu kreklu, uzvliktu to man, tad mēs nosūktos, un viņš gluži kā fēlikss timmermanis parādītu, ka tas ir bijis super. bet tā nenotika, un viņam vairs nav laptopa.

es riktīgi gribēju pieliet mūli pēdējā naktī, tāpēc ziņojām mihai, ka gribam pieliet mūli. attaisnojums, kāpēc viņš neatbildēja līdz pat nākamajai dienai bija pieņemams - viņš bija bijis pālī. tā arī vairs nesatikāmies. kad jau biju prom, viņš atspērā vaļā mētras durvis, paprasīja, kur es, un, uzzinājis, ka esmu jau prom, paskatījās tālumā, ieskrēja dušā mazliet paciest un no somas izvlika dāvanu man - grāmatu par to, kā būt īstam angļu džentlmenim. mētra gan viņam teiks, ka man to neatdos, jo rīgā viņa vairs nerādīsies, tāpēc mihai pats brauks ciemos, lai atdotu šo dāvanu.