par to, kāds duraks ir eglīts
šodien jānis eglītis bija atbraucis ciemos uz manām mājām pie manas māsas. manis nebija mājās, par ko sevišķi nebēdājos, jo viņš esot bijis skaidrā - tātad nekāda prikola. eglīts gribēja uzlikt kādu no maniem diskiem, jo zināms, ka viņš jebkuru meiteni varot nocopēt vienā indie (tie būtu mani diski) - expermental (tā būtu viņa rīcība) setā. viņš lika visus diskus pēc kārtas un nevarēja saprast, kāpēc man tik ļoti patīk kaspars dimiters jeb kāpēc VISOS diskos ir dimitera dziesmas. patiesība ir tāda, ka man nevienā diskā nav nevienas dimitera dziesmas. patiesība ir tāda, ka maģī vienmēr stāv kaut kāda jobana dimitera kasete, kura tiek ieslēgta diezgan reti. patiesība ir tāda, ka eglītis visu laiku mainīja diskus, bet slēdza iekšā kasešu atskaņotāju. līdz ar to nav nekāds brīnums, ka viņš neprata tikt ārā no tualetes. un viņš pieder pie tiem sevišķi talantīgajiem ļaudīm, kas no tualetes prot iznākt tā, ka beigās tā tik un tā paliek aizslēgta.