kā mēs ar decembri gājām uz "vienotības" biroju
kad elizabetes - barona ielā pirmoreiz ieraudzīju "vienotības" biroju, man uzreiz kāda draudzene teica: "hei, svētā sēta, Tev ar aleksi vajadzētu kādreiz tur aiziet un aprunāties, jo tomēr aleksim ļoti patīk krrristovskis un uz durvīm skaidri un gaiši rakstīts, ka jānāk iepazīties!" es savai draudzenei paklausīju un uzrunāju aleksi, kurš bija priecīgs par mūsu aicinājumu.

tā kā mana māsa ir tautas partijas meitene, bet aleksis ir filmējies "vienotības" reklāmā, mazliet, bet ne dramatiski pamainījām savas personības (elīna un aleksis zodnerovski, precējušies š.g. aprīlī, abi dzīvo elīnas lauku mājās, kur viņas tēvam ir trušu audzētava, elīan tur arī piepalīdz, aleksis dzīvo uz elīnas ģimenes kakla, jo pēc žurnālistu beigšanas nav varējis atrast darbu. abiem besī gredzeni, tāpēc laulības gredzenu vietā viens otram pasnieguši gleznas. diezgan classic). no sākuma birojā apsēdāmies, lai palasītu partiju apvienības avīzi. es to darīju, lai izčekotu valodas lietojuma kvalitāti, un jāteic, ka korektors viņiem strādājis labi, ja atskaita ziņu par to, ka dombrrrovskis, ciemojoties pie h.klintones, pateicies par asv konsekvento okupācijas fakta NEATZĪŠANU. wtf? paldies! vēl ļoti patika ievads intervijai ar štokenbergu, kurā bija sacīts apmēram šādi - latvijā sociālā nevienlīdzība ir kļuvusi tik liela, ka mums nekas cits neatlika kā aicināt uz interviju aigaru štokenbergu. o, jā, tas ir pēdējais solis, ko var darīt, pēdējais! priekšpēdējais noteikti ir bagāto nošaušana un naudas sadalīšana nabagiem. bet, ja ar to nepietiek, tad palīdzēt var vienīgi intervija ar štokenbergu! ceru, ka tagad jūtat atšķirību. tā kā uz biroja loga rakstīts, ka jānāk iepazīties, tad arī pieteicāmies, ka nu ir laiks iepazīties. tad kāds puisis paskatījās uz mani un prasīja,vai tik es gadījumā nepazīstu sarmīti kolāti. es, brīdi apdomājusies, sacīju, ka nepazīstu, un apvaicājos, kas ir sarmīte kolāte. zēns sacīja: "ai, nekas viena pazīstama. Jums ļoti līdzīga." no tā izdarīju secinājumu, ka visi pazīstamie cilvēki ir līdzīgi savā starpā. (es, protams, sadirsu, ka s.kolāti nepazīstu. tā ir mana māsa)

jaunieši, sapratuši, ka gribam ķerties vērsim pie ragiem, no pažobeles izsauca deputātes amata kandidāti sanitu, kas mums atbildēja uz iepriekš sagatavotajiem jautājumiem. kopā runājām aptuveni stundu, un es astoņas reizes gandrīz aizmigu. neviens, protams, necerēja uz "elīna kolāte trāpa desmitniekā" cienīgu atbilžu precizitāti, bet atbildes bija tik nekonkrētas, ka tās varēja samainīt vietām un atšķirības nebūtu. apmēram "jāmaina sistēma, bet dziļā opozīcijā mēs neko nevaram izdarīt". vienīgās konkrētības bija par to, ka jāpalielina nodokļi netikumu precēm (tās ir manas mīļākās preces - šmiga un maukas), kā arī par marihuānas legalizēšanu. par zāli bija ne tikai konkrēta atbilde, bet arī pieaicināta deputātes amata kandidāte, kas, alekšaprāt, esot diezgan slavena. viņu sauca ilze. kad aleksis nosauca viņas uzvārdu, viņa palika tramīga, jo viņa taču savu uzvārdu nemaz neesot teikusi, uz ko aleksis atbildēja, ka tomēr presi lasot (es nē, tāpēc ilzi neatpazinu). ilze bija daktere, tāpēc zināja daudz ko (bet neko konkrētu) stāstīt par marihuānas graujošo ietekmi uz nenobriedušu organismu. sarunā iesaistījās arī džeks, kurš nodarbojies ar narkotiku apkarošanu. tad es sapratu, ka plāns pateikt, ka pirms šīs sarunas esam ievilkuši pa kāsim, varētu beigties ar manu nāvi, tāpēc aizvēru muti. kādā mirklī ilze prasīja, no kāda projekta mēs esam, bet mēs taču neesam no nekāda projekta, vienkārši gribam zināt. ļoti pārdzīvojām, kad izgājām ārā un sapratām, ka esmu aizmirsusi paprasīst, vai viņiem partijā ir geji.

pēc mūsu sarunas devāmies katrs uz savu pusi, bet apmēram 20-30 minūtes vēlāk ar riteni mani panāca deputātes amata kandidāte ilze, kas man vēl paprasīja, kur es studēju. godīgi atbildēju, ka esmu izmācījusies vides zinātni, bet aleksis - žurnālistiku (godīgi sadirsu). zēns, kurš man bija prasījis, vai nepazīstu sarmīti kolāti, bija viņai zvanījis un interesējies, vai viņai gadījumā nav māsa. ir. tad prasījis, kā izskatās. māsa sacīja, ka, ja viņš domā to meiteni, kura šodien bija birojā, tad - jā, tā ir viņas māsa, vienīgi tā nav nekāda iesūtītā, bet gājusi tur pēc pašas gribas (tā arī ir. (c) bernards šovs). diemžēl no sarunas neieguvu neko. žēl, ka man nav pat tās 14 gadīgās māsas, kas gribētu iestāties neesošajā "vienotības" jūgendā.