eļļas maiņa sievietēm
kursīte man stāstīja, ka uz volejbolu ejot džeki, kas vecenēm sit pa pakaļu. it kā vakar nepamanīju, ka kāds mans sistu, bet tagad ir skaidri jūtams, ka puikas ir nevis vienkārši ar vieglu rokas kustību iemetuši pa diršeli, bet gan kārtīgi ir kāju vālējuši pa dibenu tā, ka es esmu katrreiz kritusi (un kritu es daudz), jo tieši tā jūtas mans dibens. bet, ja no visa man visvairāk sāpētu dibens, tad es būtu ļoti priecīga un sistu plaukstas, bet man sāp mozgas no tā, ka es apmēram visu dienu mēģinu izdomāt, kāda jēga, un vienmēr uz kādas jēgas jautājumiem atbilde ir tāda, ka nekāda, bļeģ. ja kas, krūšturis ir kā heroīns - sāc ar vienu, grauz visu dienu (kāds prikols taču jāieraksta, bleģbļeģbļeģ, es gribu, lai man paglauda galvu un iegrūž skapī, sāc ar vienu, grauz sevi visu dienu, piff paff)