krakova vispar ir zajebis, zajebis, zajebis, saule spiid, zeeni dejo, meitenes arii dejo uz ielaam, nav jabrauc uz nekadu dienvidameriku, lai buutu taas dejas. par visangliskaak runaajosho polijas pilsetu es pasludinu poznanju, jo neesmu satikusi seit nevienu, kurs neprastu runat angliski. paslaik es dzivoju ar savas drushkas gosjas gjimeni, kuraa faateris ir koku kjiimijas zinaatnieks, bet mama - kardiologje, tapec man nav jabaidas no brokenhartiem un tada garaa. ja veel man ir atlauts kaut ko pasludinat, tad par krutako zoodaarzu es pasludinu poznanjas jauno zoodaarzu, kur ir loti daudz vietas dzivniekiem un tiesham ir sajuta, ka saimnieki tur ir dzivnieki, nevis cilveki. protams, mirklii, kad biju zoodaarza viduu (kas ir daudz no malas), es sapratu, ka 17:59 sodien lukash mani gaida zvotovas vilcienas stacijaa, kaut arii esmu plaanojusi tur ierasties tikai riit. protams, kad vins man zvaniij, man izsleedzaas telefons, tapec pusotru studnu veelaak, iespeejams, pirmoreiz muuzhaa es saaku sarunu ar 12 sorry peec kartas. es varbut buutu ieradusies maajas nedaudz aatraak, ja vien uz ielas nebuutu iepazinusies ar dzeku, kurs 15 gadu maaca anglu valodu vienaa no poznanjas universitaateem - http://www.ling.umd.edu/colin/. tas jau buutu pohuj, bet vins soliijas peec paris meeneshiem buut pirmais lasiitaajs manam blogam "why to love poland", tapec tagad atpakalcela vairs nav, tapec jurgim bus japalidz ar dizainu, bet kursitei buus jauztaisa smukas fotografijas ar manu sarkanbalto kleitu un zubrovku.