vosim o`clock
sodien man bija laimigaka diena muuzaa, jo tad, kad bija jaalozee projekta teema, mental models ar mani priekshgala izvilka notekudenu attirisanas sistemas, visvisadas tehnologijas un vispar kruti, tad es kliedzu, ka oh, yes! oh, yes! oh,yes! man vispar ir lieli prieki, pirmkart tapec, ka tad, kad iekapu riga-krakova autobusa, es nolemu, ka es negruziisos I SJO (jo laiks gruzities gan jau atrastos). otrkart, man te ir baigais draugs, vinju sauc jaans un laiku pa laikam vins mani megina nogalinat, barstot jokus par japaanu un kjiinu, kaa arii lasot tekstus latvieshu valodaa. treskart, ir atklajies, ka, kaut ari te visiem kakla pakarti magistra gradi un pie jostas puse doktorgrada, tomer sie cilveki mak ari skali atraugaties. mans milakais polju zena vards vel aizvien ir tomash, tapec vien ir verts pardot dveseli un klut par negodigu tiesnesi deribas, seviskji, ja tomasham pretii staajas sasha (vecene), jo nevar ar taam sasham vienmer ta ir - ne pec varda, ne pec purna nevar pateikt, vai dzeks vai vecene. tapec sasha kops vakardienas ir tomasha verdzene, jo 15 minushu laika nesaka liit (lietus ir 50 piles uz katra kjermena, ja grib izvairities no lietus, jasaicina viss ciemats, lai vairak kjermenu).