maļčik gej atrakstīja, ka, kāpjot uz kuģa, jāģērbjas kā cilvēkam, bet vienu formālu kostīmu tomēr vajagot, jo varbūt tā un varbūt šitā. tā man būtu pofig, bet japāņiem taču nepatīk, ja pat degunu šņauc publiski, tātad, ja formālā pasākumā, piemēram, kurģa kapteiņa vēlēšanās ieradīšos kleitā ar āboliem, viņi mani ienīdīs. nolēmu izlīdzēties ar mazbudžeta līdzekļiem, jo liela budžeta man nav. nopirkšu paciņu dāmu cigarešu un izprintēšu vizītkartes, kuras visiem došu.